Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) nākamgad varētu rosināt ieviest papildu nodokli saldumiem un citai neveselīgajai pārtikai.

«Vai tiešām nav saprotama tik vienkārša lieta – ja valdība patiešām grib atbalstīt eksportu, tad nedrīkst apgrūtināt darbību vietējā tirgū. Uztura paradumus var mainīt ar izglītojošām programmām, nevis nodokļiem, tādējādi dzenot strupceļā un gremdējot pašmāju ražotājus.

Valdībai drīzāk jādomā par to, kā samazināt izdevumus un palielināt budžeta ienākumus, bet tas nedrīkst notikt uz uzņēmēju rēķina, jo nodokļu slogs jau tā ir pārāk augsts.»

Viņš arī norāda, ka viens, absurds nodoklis pērn jau tika pieņemts - dienesta auto nodoklis, kas pēc ilgas valdības pretošanās tomēr tika atzīts, kā neveiksmīgs mēģinājums šā gada budžeta lāpīšanai: «Varu izteikt cerību, ka nodokļu piemērošana būs argumentēta un ekonomiski pamatota, citādi sāk rasties bažas, ka drīz maksāsim arī par gaisu, ko elpojam.»

Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Šneiders skaidro, ka šāda iniciatīva saistīta ar sabiedrības veselības pamatnostādnēm, kurās uzsvars likts ne tik daudz uz ārstniecību, kā uz veselīga dzīvesveida un pareiza uztura nozīmi. «Tas ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības veselības uzlabošanā. Protams, īstermiņā tam nebūs īsta efekta, bet pēc 20 līdz 30 gadiem tas atstās iespaidu uz sabiedrības kopējo veselības stāvokli un dos atspaidu veselības budžetā,» pastāstīja Šneiders.

Grūti komentēt, vai solītais „labums” pēc 20-30 gadiem patiešām tiks sasniegts, jo priekšlikuma rosinātāji ir izvēlējušies pietiekoši drošu laika periodu, lai mērījumus atliktu uz vēlāku, uzsakta V. Blūms. Turpretī īstermiņā šādi rosinājumi ļoti precīzi atbilst kritērijam «papildus apgrūtinājums ražotājiem».