Jāatgādina, ka arī ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš uzsvēra, ka nākamajos trīs gados līdz eiro ieviešanai patēriņa nodokļos vairs nebūs pieļaujamas.

Viņš norāda, ka nākošajos gados Latvijas tautsaimniecībā jau ir sagaidāma mērena izaugsme 3 – 4 % līmenī, ko noteiks pakāpeniska iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās un eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka straujāku izaugsmi kavē joprojām zemais investīciju līmenis valsts ekonomikā.

Ņemot vērā, ka 2010.gadā premjera Valda Dombrovska valdība strādājusi mazākumā, tai neizdevies pilnvērtīgi īstenot strukturālās reformas. Tās prasīs pūles gan nākamgad, gan arī 2012.gadā.

«Kā vienu no būtiskiem aspektiem gribu vēlreiz uzvērt, ka 2011.gada valsts budžets ir vērsts uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem. Ceturtā daļa no šī budžeta ir attīstības daļa – nākamā  gada valsts budžetā 1,167 miljrd. Ls paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai,» uzsver A.Vilks.

Iepriekš ticis prognozēts, ka arī 2010. gadā IKP turpinās samazināties, tomēr jau kopš šā gada sākuma Latvijas ekonomikā bija vērojamas pirmās stabilizēšanās pazīmes un pirmajā ceturksnī IKP pieauguma tempi pret iepriekšējo ceturksni uzrādījuši nelielu ekonomikas izaugsmi.

Otrajā ceturksnī aizvien lielāku ietekmi uz tautsaimniecības attīstības dinamiku atstājis eksporta pieaugums, kas bija galvenais virzošais spēks ekonomikai. Latvijas rūpniecība ir atguvusi savu konkurētspēju ārvalstu tirgos.

A.Vilks uzsver: «Eiro ieviešana Igaunijā ir arī nozīmīgs panākums Baltijā. Tas būs labs pamats reģiona ekonomiskai izaugsmei ilgtermiņā, kā arī stimuls Latvijai sabalansēt savu budžetu, lai tuvākajā nākotnē pievienotos eirozonai.»

Ministrs arī piebilst, ka diemžēl Latvijas sabiedrība vēl ilgi izjutīs «trekno gadu» politiskās eiforijas sekas.