Atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta ne tikai Krišjāņa Barona ielā, bet arī skaistumkopšanas salonā «Auch» Cēsu ielā, kur strādā Kurta mamma Ketija Karlsone.

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu sešus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus.

«Būtu muļķīgi neizmantot vietu un neatvērt Kurta kafijas namiņu tuvāk sev. Kā jebkurā salonā, arī šeit klientiem nepieciešams piedāvāt kafiju un kāpēc, lai tā nebūtu «Kurts coffee»,» stāsta K. Karlsone, kura salonā strādā par skaistumkopšanas speciālisti. 

Viņa atklāj, ka kafijas namiņam Krišjāņa Barona ielā radušās problēmas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). «Viņiem nepatīk, ka mums ir izņemta atļauja, kas paredzēta izbraukuma tirdzniecībai. Kafijas namiņš ir pārnēsājams, bet teorētiski mēs tur strādājam visu laiku. PVD vēlas, lai tā būtu kā stacionāri piedeklarēta vieta,» stāsta K.Karlsone.

Kurta mamma stāsta, ka jaunatvērtais kafijas namiņš skaistumkopšanas salonā «Auch» atrodas ģimenei ērtā vietā, jo netālu atrodas arī abu Kurta māsu skola, kā arī blakus strādā Kurta tētis. «Man patīk, ka mēs viens no otra nevaram nekur aizbēgt. Šobrīd visi esam viena kvartāla attālumā. Ja reiz tā ir mammas vieta, tad kāpēc lai tā nebūtu arī Kurta vieta. Cilvēkiem patīk, ka viņi var iepazīties un satikt Kurtu. Tas ir svarīgi, ka Kurts pats ir šeit,» stāsta K.Karlsone. 

Viņa norāda, ka kādā brīdī kafijas namiņš Cēsu ielā varētu kļūt par «Kurts coffee» pastāvīgo vietu. K.Karlsone atklāj: «Esmu saņēmusi arī negatīvas replikas par to, ka akcentējam Kurta veselības problēmas. Man šķiet, ka ir svarīgi saprast, ka tādi bērni ir, un es nejūtos tā, ka man būtu kaut kas slēpjams. Es varu tikai lepoties ar to, kāds man viņš ir, priecāties un pieņemt. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri ar Kurtu vēlas iepazīties, samīļot, domā par viņu, aizlūdz.» 

K.Karlsone stāsta, ka Kurta kafijas namiņā Krišjāņa Baronā ielā rudens periodā kļūst par aukstu. Viņasprāt, namiņš vairāk piemērots vasaras sezonai, taču tajā pašā laikā viņa nevēlas zaudēt darbiniekus, kas tur šobrīd strādā. «Ne visur darbinieki ir tādi, kādi ir mums. Citiem ir uztvere – jo vairāk nosēdēšu, jo vairāk nopelnīšu. Mums ar vīru katram ir savs darbs, tāpēc izsekot līdzi Kurta kafijas namiņa darbībai nemaz nav tik viegli,» skaidro K.Karlsone.

Iestājoties aukstajam laikam, samazinās arī kafijas patēriņš. «Taču tā nav vieta, kurā es pelnu naudu. Pat 100 eiro mēnesī pēc algu un nodokļu nomaksas ir labi. Esmu devusi iespēju arī citiem strādāt. Man ir svarīgi, ka darbiniekiem patīk tas, ko viņi dara. Ziemā, protams, ir grūtāk, bet, kamēr viss ir plusos, tikmēr es esmu priecīga,» atzīst Kurta mamma.

«Domāju, ka Kurta kafejnīca nekad nebūs lielveikalos, jo tai ir jābūt mazai un mīļai vietiņai. Es negribu to izveidot, kā kaut ko mākslīgu. No otras puses, cilvēki man ir teikuši, ka Kurts ir kā vēstnesis. Varbūt nākotnē galvā varētu iezagties doma piesaistīt pārējos bērnus. Iespējams, ka varētu rīkot pasākumus un organizēt nometnes. Es nezinu, kā tas viss iegrozīsies. Protams, ka kafijas namiņš mums ir atbalsts gan psiholoģiski, gan finansiāli. Es nevēlos, lai cilvēki domātu, ka mēs esam trūkumcietēji,» skaidro K.Karlsone.

Viņasprāt, galvenais ir neatkāpties no saviem mērķiem un nepazaudēt sevi pašu. «Man reizēm ir žēl to mammu, kuras, rūpējoties par slimajiem bērniem, pašas pazūd. Pazūd viņu vēlmes, mērķi un sapņi. Es varu būt pateicīga, ka man ir tāds ģimenes atbalsts, kas ļauj man attīstīties,» domā Kurta mamma.

LASI ARĪ:

FOTO: Kurta kafijas namiņš, kura peļņa tiks ziedota viņa rehabilitācijai