Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Tā kā Baltijā vīna darīšanu profesionāli apgūt nav iespējams, M.Polsdams mācījies, ceļojumos apmeklējot vīna darītavas un Grieķijā kļūstot par mācekli vīna darītavās. Protams, metodes atšķiras, taču eksperimentējot meistars atradis pareizo ceļu.

Viņš bilst, ka pareizi pagatavots pašmāju ogu vīns būs tikpat labs vai vēl labāks par importētu vīnogu vīnu. Ogu vīna darīšanas tehnoloģijas tagad uz Pootsi ciematu dodas iepazīt pat Igaunijas universitāšu profesori.

Pootsi vīna darītavas klāstā ir ap 50 dažādu recepšu, kuras M.Polsdams rada, kombinējot visdažādākās ogas un augļus. Meža avenes viņš iepērk Lietuvā, taču cidonijas un aronijas - tikai Latvijā. Mīļa ogu pirkšanas vieta vīndarim ir Straupes tirgus, kur cenas esot krietni zemākas nekā Igaunijā.

Vīndaris īpaši lepojas ar savu aveņu vīnu, kas izturēts Francijā ražotās ozolkoka mucās. Tās, nebūt ne lētas, derīgas vien četras reizes, tālāk tiek atdotas, piemēram, alus darītājiem. Taču vīns, kas izturēts ozolkoka mucās, iegūst samtaināku garšu un īpašu nokrāsu. Iespējams, ka Pootsi aveņu vīns ir vienīgais pasaulē, kas turēts šādās mucās.

Kopumā Igaunijā darbojas 15 vīna darītavas, no kurām lielākā pērn saražojusi 12 tūkst. litru vīna. Pootsi vīna darītava darbību uzsāka ar plašiem apgriezieniem. Tādējādi jau līdz šā gada septembrim saražojot 16 tūkst. litru vīna, un M.Polsdams cer šo skaitli dubultot līdz šā gada beigām.

Pagaidām vīns iegādājams tikai Igaunijā, drīzumā tas jau būs visās lielākajās pārtikas ķēdēs. Tur tas vēl nav paspējis nokļūt, jo saimnieks savu uzmanību dalījis starp vīna biznesa attīstību un viesmīlības nišas attīstīšanu Pootsi muižā.

Paša īpašnieka ģimene, arī tēvs, dzīvo ēkas otrajā stāvā. Muiža piedzīvoja lielus remontdarbus no 2014. - 2017.gadam un tagad tās pirmajā stāvā saimnieki piedāvā telpu nomu, kultūras pasākumu organizēšanu un vīna degustācijas. Muižā arī tiek izmitināti viesi. Saimnieks smej, ka, izvēloties savus svētkus svinēt Pootsi muižā, dzērienus līdzi var neņemt, jo galdā likti tiek tikai tur darītie vīni.

Pirms neilga laika vīndaris sadarbībā ar citu dzērienu ražotāju radīja savu pirmo upeņu degvīnu. Ar to ceļš uz veikalu plauktiem iespējams tikai ar citu zīmolu, jo juridiskā puse stipro alkoholu ražošanai un tirdzniecībai Igaunijā esot ļoti sarežģīta un investīcijas prasīga. Pootsi vīna darītavas dzirkstošie vīni maksā apmēram 12 eiro, vīni - 25 eiro.

Uzņēmējdarbības vide vīndarim nav sveša, viņam pieder mazs uzņēmums, kas nodarbojas ar grauzdētu mandeļu tirdzniecību no viduslaiku stila ratiņiem. Šis uzņēmums darbojas Latvijā, mandeles tirgojot Jomas ielā, Jūrmalā. M.Polsdams atzīst, ka paspējis Latvijas tirgū ieiet, tad, kad vēl bijusi brīva vieta, un mandeļu recepti pieslīpēt tieši tā, lai garšotu latviešiem.