Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Tā kā Lapsu mājas siera gatavotājiem nebija pieredzes tirdzniecībā, sākotnēji bijis grūti izgatavot atbilstošu daudzumu siera, lai tirdziņos uzreiz nepietrūktu vai nepaliktu pāri liels daudzums produkcijas. «Pirmo reizi Lapsu mājas siers tika piedāvāts gadatirgū pērnā gada Jāņos, un trīs stundās šo sieru izpirka. Nākamajā reizē, dodoties uz tirdziņu, ņēmām vērā iepriekšējo pieredzi un izgatavojām daudz siera, taču atkal bija pārsteigums, jo tajā reizē pirka mazāk, un sākotnēji pat nezinājām, ko darīt ar pāri palikušo sieru,» atminas Jānis.

Šobrīd kopumā pieejamas 17 Lapsu mājas siera šķirnes – ķimeņu, ar ķiploku, amoliņu, ar dillēm, žāvētiem augļiem, kanēli, melno ķimeņu u.c. Taču pircēju vidū iecienītākais ir siers ar ķiploku garšu. Parasti uz tirdziņiem tiek vestas 8–10 siera šķirnes, bet, ja pircējam interesē siers ar citām piedevām, to iespējams pasūtīt individuāli. «Cilvēki ir dažādi, tādēļ izgatavojam pēc pasūtījuma visu, kas vien ienāk prātā,» saka Jānis. Iveta piebilst, ka, sieru gatavojot, viņi cenšas nepievienot daudz sāls – lielākā daļa cilvēku priecājas, ka tā nav par daudz, protams, ir cilvēki, kam vajag sāļāku produktu – viņiem to izgatavo pēc pasūtījuma.

Lapsām ir savs sapnis, un viņi pauž cerību, ka nākotnē tas piepildīsies, – atvērt savu siera ražotni un pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām. «Šos cilvēkus parasti sabiedrība atstumj, tādēļ ceram, ka mums šie plāni izdosies,» saka Iveta. Arī tagad palīgs siera ražošanā noderētu, taču ar darbinieku atrašanu nav tik viegli. «Ja darbā pieņemtu pārdevēju, paši varētu saražot vairāk, taču ne vienmēr uz cilvēkiem var paļauties. Mūsdienās ir grūti atrast labu darbinieku, pat ja viņam sola labu samaksu,» viņa piebilst. 

No konkurences Lapsas nebaidās. «Uzskatām, ka mums ir garšīgākais siers, protams, to pašu par savu produkciju saka arī konkurenti. Tomēr es priecājos par katru konkurentu pārdoto siera kilogramu, jo būtu muļķīgi kaut ko skaust, tas ir arī viņu darbs un maize. Ja viņš spēj saražot tik garšīgu sieru, ka to pērk vairāk nekā mūsējo, tas nozīmē, ka slikti strādājam. Tā ir mūsu latiņa, un vienmēr to turam. Patlaban ar rādītājiem esam apmierināti, vienīgi vēlētos, lai varētu saražot vairāk siera,» saka Iveta. 

Visu rakstu lasiet 10. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.