Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs. 

Braukā uz Zviedriju 

«Februārī sākām darboties Zviedrijas akseleratorā Fast Track Malmo. Tā moto ir paātrināt izaugsmi un palīdzēt piesaistīt pirmo riska kapitāla finansējumu. Tas ir kļuvis arī par mūsu investoru, ieguldīja uzņēmumā 50 tūkstošus eiro, turklāt nosacījumi bija labi. Akseleratora komanda ir ļoti pretimnākoša – varam nebūt uz vietas akseleratorā visu laiku, bet gan aizbraukt tikai uz pāris dienām nedēļā. Esot tur, katra diena ir ļoti pilna, cenšamies iegūt maksimumu. Ir labi atbraukt trešdienas vakarā un jau ceturtdien atgriezties Latvijas darbos,» saka Lauma. Vaicāta, kā izvēlējās tieši šo akseleratoru, viņa stāsta, – zinājusi, ka uzņēmumam nepieciešama programma, kas saistīta ar izglītību. «Mums tolaik bija piedāvājumi no trim akseleratoriem, bet diezgan nejaušā kārtā startup festivālā Slush satikām šī akseleratora pārstāvjus. Vairs neatceros, kurš kuru uzrunāja pirmais, jo šādos pasākumos ir liels skaits tikšanos ar dažādiem cilvēkiem. Ne uz ko necerot, aizgājām parunāties, un akseleratora komandai tā iepatikās Solfeg.io, ka uzreiz apgājām vairākas interviju kārtas,» teic Lauma. 

Bez stresa 

Zviedrijā Lauma guvusi pozitīvu kultūršoku – process ir rezultatīvs, bet tajā ir daudz mazāk stresa, ja salīdzina ar viņas līdzšinējo pieredzi citās valstīs biznesa vidē. Iespējams, tas var būt nedaudz iluzori, jo biznesā visi strādā daudz, bet Zviedrijā viņai rodoties sajūta, ka cilvēki dzīvi uztver mierīgāk. «Taču tie, kuri tur dzīvo uz vietas, piemēram, mūsu pārdošanas vadītāja, saka, ka dažreiz traucē, ka nevar kaut ko izdarīt vai sarunāt uzreiz. Daudzas lietas jāsarunā mēnesi iepriekš, nevis kā pie mums. Tā ir ēnas puse,» norāda Lauma. Kamēr uzņēmums darbojas akseleratorā, Solfeg.io ir piesaistījis vairākus biznesa eņģeļus no Zviedrijas un arī no Latvijas. «Mūsu sēklas investīciju raunds ir 400 tūkstoši eiro, un šobrīd eņģeļinvestori tajā ir ieguldījuši jau 140 tūkstošus eiro, » saka Lauma. Viņa pieļauj, ka nākamgad sekos lielāks investīciju raunds, kura mērķis ir iegūt līdzekļus, lai attīstītu mārketingu un pārdošanu. Vēl iepriekš uzņēmums Latvijā piesaistījis Imprimatur aizdevumu, kas palīdzēja spert pirmos soļus. «Esmu priecīga, ka esam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju inkubatorā, kur mums ir atbalsts ārzemju braucieniem, pieeja grantiem. Tas ir nozīmīgs atbalsts. Ja sarēķinām visas investīcijas un vēl arī atbalstu no valsts, kopā ir ap 250 tūkstošiem eiro,» lēš uzņēmēja. 

Mainīt attieksmi 

Nesen uzņēmums noslēdza pilotprojektu Cēsīs. Iepriekš Solfeg.io ar katru skolotāju vai skolu strādāja individuāli, bet šoreiz sadarbojās ar visu reģionu uzreiz. «Cēsīs bija super atsaucība – nebrīnos, ka to sauc par izglītības un kultūras pilsētu. Pašvaldība sapulcināja visus apkārtnes mūzikas skolotājus, un mēs uzreiz varējām strādāt ar visiem, dot līdzīgus uzdevumus. Tik lielā projektā uzreiz bija sajūta, ka radām nozīmīgas izmaiņas. Visās skolās bija progress, un tas bija galvenais, ko gribējām panākt. Šis bija lielisks pilotprojekts, to vajadzētu turpināt arī citur. Plānojam sākt vairākus pilotprojektus arī vairākās pašvaldībās Zviedrijā,» atklāj Lauma. Viņu apbēdina, ka nereti aptaujās par mācību priekšmetiem mūzika tiek ierindota starp priekšmetiem, kuri visvairāk nepatīk. Problēma saistās ar to, ka skolēni nesaprot vielu un veidojas negatīva emocionālā saikne slikto atzīmju dēļ, kuras tiek iegūtas, neizprotot uzdevumus. «Skolotājiem ir daudz zināšanu, bet jāmācās tās izmantot. Šis pilotprojekts pierādīja, ka ejam pareizajā virzienā, – aptaujā 90% bērnu teica, ka viņiem patīk spēlēt mūziku, un 79% teica, ka turpina to darīt arī mājās. Skolēniem patīk mācīties digitāli, viņiem ir svarīgi dzirdēt audioierakstu,» stāsta Lauma.

Visu rakstu lasiet 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.