Pasaulē
2010. gada 25. maijs 12:25
Pašreizējā Grieķijas parādu krīze ir sekas vājai finanšu uzraudzībai eirozonā, jo vairāk nekā pusē gadījumu kopš laika, kad eiro ir apgrozībā, 16 valstu bloka dalībnieki nav spējuši pildīt vienu vai otru no Eiropas Savienības (ES) noteiktajām budžeta normām, raksta Bloomberg.
Šīs ES noteiktās budžeta normas ir valsts parāda ierobežošana līdz 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un budžeta deficīts robežās līdz 3% no IKP.
.jpg)
Valstu apņemšanās pildīt fiskālos noteikumus izrādījusies vairāk «retorika nekā realitāte», un tas deva savu ieguldījumu eirozonas parādu krīzes attīstībā, intervijā Bloomberg norāda Lielbritānijas Centrālās bankas bijušais politikas veidotājs Deivids Blančflauers (David Blanchflower).
No valstīm, kas bijušas eirozonas dalībnieces kopš pirmsākumiem, Beļģija un Itālija nav pildījušas vienu vai abus no minētajiem noteikumiem visus 11 gadus kopš eiro ir apgrozībā. Grieķija nav pildījusi savu apņemšanos visus deviņus gadus kopš tā lieto eiro. Vienīgi Somija un Luksemburga līdz šim spējušas izpildīt abus nosacījumus katru gadu.
Bažas, ka Grieķijas parādu krīzes ietekmē radītās ekonomikas problēmas varētu Eiropu atkal «iedzīt» ekonomikas lejupslīdē, izraisīja Eiropas akciju tirgus kritumu līdz pēdējo sešu mēnešu zemākajam līmenim, kā arī eiro vērtības samazināšanos attiecībā pret ASV dolāru līdz 2006. gada līmenim.
«Visa eirozona pārāk vieglprātīgi izturējusies pret Māstrihta līgumā noteiktajām parāda robežām, un šī ir cena par to,» sacījis bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) galvenais ekonomists Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff).