Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kopumā atvēlējuši 750 miljardus eiro Grieķijas krīzes iegrožošanai un eirozonas ekonomikas stabilizēšanai, ziņo Reuters.
440 miljardus eiro šai programmai atvēlējušas eirozonas valstis, 60 miljardus eiro Eiropas Komisija, savukārt SVF ekonomiku Eiropā paredzējis atbalstīt ar aptuveni 250 miljardiem eiro.
Glābšanas programmas apmēri un negaidītais Eiropas Centrālās Bankas (ECB) paziņojums, ka tā uzpirks eirozonas obligācijas, ja tas būs nepieciešams, viesis pārliecību investoros atgriezties pie ieguldījumiem riskantākos aktīvos.
Ziņa par apjomīgo atbalsta programmu veicināja arī eiro vērtības palielināšanos. Eiropas Savienības monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) pēc 11 stundu ilgajām pārrunām sacīja: «Mēs aizsargāsim eiro, lai arī ko tas prasītu.»
Eiropas Centrālā Banka (ECB) gatavojas atbalstīt eiro valūtu ar iejaukšanos vērtspapīru tirgū, proti, iegādājoties eirozonas valstu un privāto kompāniju obligācijas.
ECB vēlas «vērst uzmanību uz saspīlējumu atsevišķos tirgus segmentos, kas traucē monetārās politikas transmisijas mehānismam un tādējādi arī efektīvas monetārās politikas piekopšanai,» teikts bankas paziņojumā, kas tika publicēts neilgi pēc tam, kad ES un SVF vienojās par apjomīgo atbalstu eirozonai. ECB precizē, ka iejauksies tajos tirgus segmentos, kuri ir «disfunkcionāli».
Jau ziņots, ka par pamatu bažām par eirozonas ekonomikas attīstību ir finanšu problēmas Grieķijā. ES un SVF jau iepriekš vienojās par 110 miljardu eiro piešķiršanu parādu skartajai valstij trīs gadu periodā. Apmaiņā pret aizdevumu Grieķijas valdība apņēmusies īstenot stingrus taupības pasākumus.
Taupības pasākumi paredz, ka trīs gadu laikā Grieķijai jāierobežo budžets vēl par 30 miljardiem eiro ar mērķi līdz 2014.gadam samazināt budžeta deficītu zem trīs procentu atzīmes no IKP. Patlaban Grieķijas budžeta deficīts ir 13,6%.
Grieķija apņēmusies arī pārtraukt prēmiju izmaksas un nepieļaut algu pieaugumu valsts sektorā strādājošajiem. Turpmākos trīs gadus nebūs iespējama pensiju palielināšana. Taupības pasākumiem ietvers arī tā dēvētās 13. un 14. mēnešalgas atcelšanu valsts sektorā strādājošajiem. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) jāpaaugstina no 21% līdz 23%, savukārt nodoklis degvielai, alkoholam un tabakai jāpalielina par 10%.
Db.lv jau ziņoja, ka, paužot savu neapmierinātību ar atalgojuma un pensiju samazināšanu, ko paredz Grieķijas taupības pasākumu programma, valsts iedzīvotāji uzsāka masu protesta akcijas.
