Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle atzīst, ka Lielbritānijas aiziešana no ES radīs mīnusu nedaudz vairāk nekā 10 mljrd. eiro apmērā (iemaksā ap 16 mljrd., bet saņem atpakaļ ap 6 mljrd. eiro). «Esmu dzirdējis pesimistiskas prognozes no dažādām pusēm, taču Lielbritānija šajā plānošanas periodā savas saistības pildīs, un, pat sākot sarunas par izstāšanos 2017. gadā, tās var beigties 2019. gadā, kad arī šis daudzgadu budžets jau ir nobeiguma fāzē,» skaidro R. Zīle.

Viņš uzsver, ka tādējādi nekādi finansējuma samazinājumi laikā no 2014. līdz 2020. gadam nav paredzami. «Cits stāsts ir par nākamo ES plānošanas periodu 2021.–2027. gadam, jo tajā britiem būs jau citas attiecības ar ES, taču, kādas tās būs, vēl grūti spriest,» norāda R. Zīle. Viņš arī atzīst, ka britu aiziešana no ES kopējam budžetam un ekonomikai nekādu milzu robu nerada, jo tā īpatsvars būs ap 1%. Tādiem Eiropas motoriem kā Vācijai un Francijai tas nebūtu būtisks.

EP deputāts un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets atzīst, ka Brexit var ietekmēt ES budžetu. Tas vienā variantā var kļūt mazāks, un tad arī jātērē būs mazāk. Otrs variants varētu būt, ka ES budžets nemainās, bet citas valstis palielina savas iemaksas. Pagaidām tās ir tikai spekulācijas.

Plašāk par šo tēmu lasāms rakstā Brexit zemestrīce mainīs ES, sekas jutīs arī Latvija 1. novembra avīzē Dienas Bizness.

Raksta galerijā - iespējamās dalībvalstu iemaksas ES budžetā pēc Brexit.