«Mēs esam jūrā mazā laivā, kas piesieta okeāna lainerim,» sacījis Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi, piebilstot: «Vētrā vai citādā situācijā mēs justos labāk, esot uz kuģa.»

Citām valstīm, tostarp Čehijas Republikai un Polijai pagaidām atsakoties no eiro ieviešanas, kas saistīts ar eirozonas dalībvalstu nepieciešamību glābt Īriju un Grieķiju, Igaunijā atbalsts vienotajai valūtai pieaug. Atbalsts eiro palielinājās līdz 54% novembrī no 49% iepriekšējā mēnesī, jo valdības kampaņa palīdzēja mazināt bažas par parādu krīzi. Nākamās aptaujas rezultāti būs zināmi nākamnedēļ.

Igaunija 1. janvārī būs pirmā valsts, kas pievienosies eiro reģionam kopš krīze pārņēma Eiropu. Bijusī PSRS republika ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju, kura pēdējo divu desmitgažu laikā veidojusi savu ekonomiku pēc Īrijas piemēra, paļaujas uz valūtas riska novēršanu valstī, kas jau ir atkarīga no eiro aizdevumiem un tirdzniecības, norāda Bloomberg.

«Mums vajadzētu virzīties uz priekšu kā valstij, un, es domāju, tas dod lielākas iespējas Igaunijai un tās cilvēkiem uzlabot savas dzīves,» sacījis Igors Beloborodovs, 23 gadus vecs klientu servisa darbinieks. «Es neesmu noraizējies par Īrijas notikumiem,» viņš piebildis.

Vairāk nekā 90 procenti no Igaunijas privātajiem aizdevumiem ir eiro, liecina centrālās bankas dati.

«Tas, ko eirozona piedāvā, ir riska dalīšana,» sacījusi Agnese Belaisča, Threadneedle Asset Management Ltd. stratēģe. «Lielie brāļi sniedz skaidras priekšrocības.»

Viņa piebildusi, ka Igaunijas pievienošanās eirozonai palīdzējusi pārliecināt Statoil Fuel & Retail ASA, lielāko degvielas mazumtirgotāju Ziemeļvalstīs, izveidot savu finanšu centru Igaunijā. Tas iztērējis 270 miljonus eiro, kas ir lielākā ārvalstu investīcija Baltijas valstī šogad.

«Mēs būtu varējuši izvietot centru jebkurā no trim Baltijas valstīm vai Polijā,» stāstījis finanšu direktors Klauss Anderss Nistīns, piebilstot: «Igaunijas iestāšanās eirozonā bija ļoti svarīga, pieņemot lēmumu, un noteikti deva papildus vērtību atrašanās vietai.»

Kronas valūtas likme ir fiksēta kopš tās ieviešanas 1992.gadā - sākotnēji tā bija piesaistīta Vācijas markai, tad eiro. Valsts ir pretojusies aicinājumiem no ekonomistu, ieskaitot Polu Krugmanu un Nourielu Raubini, puses cīnīties pret Eiropas Savienībā otru dziļāko recesiju, atsakoties no piesaistes, tā vietā izvēloties samazināt izmaksas un paaugstināt nodokļus.

Valūta kļuva par priekšrocību starp Austrumeiropas bijušajām komunistiskajām valstīm, kas vienojās iet eiro ieviešanas virzienā.

Polija, Rumānija, Čehija un Ungārija izmanto peldošo valūtas režīmu versijas un ir tālāk no eiro ieviešanas nekā Bulgārija, Latvija un Lietuva, kam ir fiksēts valūtas kurss, sacījis Eiropas Starptautiskā politekonomikas centra direktors Fredriks Eriksons.

Igaunija sekoja Īrijas piemēram, izaugsmes pamatā liekot ārvalstu investīcijas. Tā 2000.gadā atcēla uzņēmumu ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, piesaistot Zviedrijas un Somijas kompānijas savām banku, telekomunikāciju un elektronikas nozarēm.

Īrija bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, kad tā pievienojās Eiropas Savienībai 1973.gadā. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, iekārdinātas ar 12,5% uzņēmumu ienākuma nodokli, tādas kompānijas kā Pfizer Inc. un Microsoft Corp. palīdzēja Īrijai kļūt par ķeltu tīģeri .

Igaunijas ekonomikas izaugsme no 1995. līdz 2007.gadam bija vidēji 7,2%. Valsts saglabāja savu budžeta deficītu ES noteiktā 3% limita apmērā katru gadu, izņemot 1999. Budžeta disciplīna palīdzēja Igaunijai saglabāt tās valsts parādu zemākajā līmenī ES - 8% no IKP šogad, liecina Eiropas Komisijas aplēses. Īrijā ekonomiskā izaugsme un viegli pieejami kredīti uzpūta nekustamo īpašumu burbuli, kas parāda līmeni pacēla līdz 97%.

Īrijai bija nepieciešama 85 miljardu eiro palīdzības pakete. Tika prognozēts, ka tās budžeta deficīts varētu pieaugt līdz 32% no iekšzemes kopprodukta šogad, kas būtu augstākais līmenis eiro 12 gadu vēsturē.

Daži igauņi uzskatot, ka viņu valstij vajadzētu turpināt koncentrēties pašai uz savu ekonomisko attīstību, nevis paļauties uz parādu nomākto eirozonu.  Valūtas maiņa varētu novest pie masveida cenu kāpuma un viens der visiem monetārā politika, kas atdarina padomju impērijas ilūziju, nav pareiza, rakstījis Anto Polamets, jurists, kurš organizēja anti eiro kustību.

Savukārt, pēc Igaunijas centrālās bankas vadītāja vietnieka Martena Rosa, domām, pretošanās eiro ir tuvredzīga.

«Kritika par laiku, kad Igaunija ievieš eiro, atgādina man gadījumus, kad stratēģiskus lēmumus aizēno taktiski apsvērumi, kas galu galā nav devuši nekādu labumu,» viņš teicis.