Piemēram, līdz 2009. gadam atšķirība starp risku robežām Igaunijā un Somijā pārvietojās sinhroni. Tomēr, sākoties finanšu krīzei, Igaunijas risku robežas lielā ātrumā pieauga un pagājušā gada decembrī sasniedza 1,92%, tikmēr Somijā tās bija tikai 0,93%.

Ekonomists Andres Arraks (Andres Arrak) uzskata, ka risku robežas tuvākajā laikā diez vai samazināsies, jo Igaunijā nav nopietnas starpbanku konkurences. «Es to nekādā veidā nevaru pierādīt, bet man liekas, ka viņi ir kaut ko savā starpā sarunājuši», portālam BBN stāstīja Arraks, piebilstot, ka bankas tādā veidā cenšas atgūt savus finanšu krīzes izraisītos zaudējumus.

Risku robežu samazināšanās bija viens no galvenajiem argumentiem, kurus izmantoja Igaunijas bankas vadītājs Andres Lipstok (Andres Lipstok), skaidrojot priekšrocības Igaunijas dalībai eirozonā.

BBN norāda, ka pārsteidzošā kārtā bankas tagad apgalvo, ka risku robežas nav atkarīgas no valūtas riskiem. Piemēram, Nordea Pank pārstāvis stāstīja, ka hipotekāros kredītus mazāk ietekmē valūtas riski, bet gan vairāk klientu riski un situācija nekustamo īpašumu sfērā.