Pasaulē
2010. gada 13. maijs 10:26
Eirozonas stabilizācijas programma parādu jūgā ieslīgušo valstu glābšanai ir «vēl viena nagla eiro zārkā», jo tādējādi reģiona parādu nasta tika palielinās, uzskata amerikāņu investors un finanšu eksperts Džims Rodžerss.
.jpg)
«Ziņa par fonda izveidi mani satrieca,» viņš norādījis intervijā Bloomberg Television. «Tas nozīmē, ka viņi ir zaudējuši cerības par eiro, ka viņiem būtībā ir vienalga, cik veselīga ir šī valūta, jo visas šīs valstis tērē naudu, kuras tām nemaz nav, un tagad tas vēl turpināsies.»
DB jau ziņoja, ka Eiropas Savienības finanšu ministri un Eiropas Centrālā banka (ECB) vienojušies par 750 mljrd. eiro vērta eirozonas stabilizācijas fonda izveidi cerībā izbēgt no reģionālas parādu krīzes un nomierināt finanšu tirgus. Solot novirzīt 500 mljrd. eiro aizdevumiem un aizdevumu garantijām, ko varēs saņemt jebkura eirozonas valsts, kurai tas izrādīsies nepieciešams, kā arī nodrošinot vēl 250 mljrd. eiro, ko sagādās Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas politiķi samilzušās problēmas risināšanai ir paredzējuši milzīgu naudas summu.
«Eiro ir politiska valūta un neviens nedomā par ekonomiskajiem priekšnosacījumiem, kas nepieciešami spēcīgas valūtas uzturēšanai,» uzskata Dž. Rodžerss. «Baidos, ka tas viss beigsies ar izjukšanu.» Tāpēc investoriem vajadzētu pirkt dārgmetālus, piemēram, zeltu, vai to valstu, kam ir lieli dabas resursi, valūtas.
Jāpiebilst, ka arī Ņujorkas Universitātes profesors Nuriels Roubini ir norādījis, ka Grieķija un citas «atpalicējas» eirozonā varētu būt spiestas atteikties no vienotās valūtas, piekāpjoties tām valstīm, kam ir «spēcīgi fiskālie un ekonomiskie pamati».
