«Eiro kādreiz vajadzēja būt par Eiropas integrācijas kulmināciju, taču tagad tas riskē kļūt par sairuma izraisītāju,» vizītē Somijā sacīja M. Monti. Par iemeslu tam kalpojot eirozonas parādu krīzes izraisīti aizspriedumi un stereotipi, kuri sekmējuši to, ka daļa valstu tiek uzskatītas par tikumīgām, bet daļa – ļaunām, atsaucoties uz Itālijas premjera sacīto, vēsta Wall Street Journal.

Tāpat Itālijas premjers uzsvēra, ka Eiropas finanšu tirgi nespējot pienācīgi atspoguļot un atzīt krīzes risināšanas progresu, tāpēc reģiona politiskajiem un ekonomiskajiem līderiem vajadzētu atrast veidus, kā šo situāciju tirgos labot.

Tikmēr Frankfurtē sākusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes sanāksme, kurā varētu tikt nolemts uzsākt Spānijas un Itālijas obligāciju uzpirkšanu, lai samazināt abu valstu aizņemšanās izmaksas. Pret šādu pavērsienu kategoriski noskaņota Vācijas centrālā banka. Līdzīgi ECB rīkojās arī aizvadītā gada rudenī. 

Vācijas centrālā banka (Bundesbank) uzsver, ka ECB nevajadzētu pārkāpt savā mandātā noteiktās robežas. Tās vadītājs Jenss Veidmans (Jens Weidmann) norādīja uz faktu, ka Bundesbank ir lielākā un ietekmīgākā centrālā banka Eiropā, tādējādi tai ir lielāka nozīme nekā daudzām citām centrālajām bankām.

Iespēju, ka ECB varētu uzpirkt valstu obligācijas, atzinīgi novērtējis Itālijas premjers. Viņš norādīja, ka šāds solis palīdzēs parādu krīzes nomocītajā valstīm, vēsta Euobserver.

Db.lv jau vēstīja, ka jūlijā ASV reitingu aģentūra Moody’s par divām atzīmēm samazināja Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Iepriekš Itālijas premjers pieļāva palīdzības lūgšanu no eirozonas, lai varētu samazināt valsts aizņemšanās izmaksas. «Būtu bīstami teikt, ka Itālija nekad neizmantos [eirozonas glābšanas fondus],» pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem jūlija sākumā teica M. Monti. «Itālija varētu būt ieinteresēta,» viņš piebilda.