Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons. 

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Šobrīd kā karsts kartupelis tiek viļāts jautājums par augstskolu pārvaldību. Kādu to vēlas redzēt LUA?

Lai iepazītos ar ārvalstu augstskolu pārvaldības modeļiem, LUA regulāri tiekas ar vadošo Eiropas universitāšu pārstāvjiem, šoruden viesosimies Tartu Universitātē. LUA universitātes dažādos laika periodos ir ieņēmušas dažādu pozīciju attiecībā uz jautājumu par pārvaldību, jo visas augstskolas vienā katlā nevar likt. Lielākā daļa pašreiz ir pret izmaiņām pārvaldībā. LUA pozīcija ir - ja vispār kādas izmaiņas notiek, tad nepieciešams iekļaut Augstskolu likumā atrunu, ka katrai augstskolai pašai ir tiesības izvēlēties – atrunājot to augstskolas Satversmē – ,vai saglabājams esošais pārvaldības modelis vai veicamas kādas izmaiņas. Pārvaldības modelis ir aktuāls visām sešām Latvijas vadošajām universitātēm – LU, RTU, RSU, LLU, DU un LiepU. Studējot dažādu Eiropas valstu pieredzi, ir skaidrs, ka nav vienotas receptes, kā būtu jāveic Latvijas augstskolu pārvaldība. Ir valstis, kurās ir pārraudzības padomes, ir valstis, kurās tādu nav. Daudzviet pārraudzības padome tiek veidota no augstskolas Senāta izvirzītiem cilvēkiem, piesaistot darba devējus. Ir valstis, kurās šo pārraudzības padomi veido nozares ministrija. Veidojot pārvaldības modeli, ir jāņem vērā konkrētās augstskolas intereses, specializācija un vēlmes. Šim procesam ir jābūt labprātīgam. Šobrīd RSU ir vienīgā Latvijas augstskola, kura piekristu šādai pārraudzības padomei, kas nebūtu politizēta un kuru neveidotu IZM. Tajā vajadzētu būt darba devējiem, nozares speciālistiem, ārvalstu ekspertiem, 51% balsstiesību piešķirot augstskolas Senāta apstiprinātiem locekļiem. Tas modelis, kuru pirms pāris gadiem piedāvāja Ārvalstu investoru padome, mums nav derīgs.

Kāds bija šis piedāvātais modelis?

Tas tika balstīts uz Tartu Universitātes modeļa, proti, ka piecas no vienpadsmit vietām pārvaldībā tiek piešķirtas IZM. Zinot IZM kapacitāti, politizāciju un ierēdņu kvalifikācijas līmeni, IZM nevis palīdzētu attīstīt augstskolu, veicinot internacionalizāciju, studentu un personāla mobilitāti un piesaistot ES fondu līdzekļus, bet gan šos procesus kavētu. Turklāt, ņemot vērā IZM politisko ieinteresētību, augstskola zaudēs savu suverenitāti.

Kā jūs vērtētu ažiotāžu ap LU rektora Indriķa Muižnieka atkārtoto ievēlēšanu augstskolas vadītāja amatā?

Ir jāizdala divas pilnīgi atšķirīgas lietas: pirmā - vēlēšanu procedūra LU, kura, iespējams, ir bijusi problemātiska un nav notikusi ideāli, jo ir bijušas marginālas robežsituācijas. Es neesmu jurists, taču vairāki juristi ar labu reputāciju, piemēram, Linards Muciņš, ir atzinuši, ka vēlēšanu procedūra nav pārkāpta. Otrs būtisks jautājums ir šā brīža situācija Latvijas augstākajā izglītībā. Būtu nepareizi saistīt Muižnieka kunga kandidatūru un ievēlēšanas procesu LU rektora amatā ar to, kas šobrīd notiek Latvijas augstākajā izglītībā. Ministres kundze, atbildīgās komisijas vadītājs, daži politiķi ļoti agresīvi Muižnieka kungu cenšas vainot par to, ka LU nav starp pasaules vadošo augstskolu TOP 500 labākajām. LU rektors pie tā nav vainojams, atbildīga ir valsts vadītāju līdzšinējā attieksmē pret augstāko izglītību un zinātni. Tikai pie noteiktiem finanšu resursiem, pareizi organizējot studiju procesus un pētniecību, augstskola var sasniegt šādus rezultātus. Piemēram, Tartu Universitātei gada budžets ir tikpat liels, cik visām Latvijas augstskolām kopā. 800-tā pozīcija starptautisko reitingu TOPos šobrīd ir Latvijas augstskolu sasniedzamie griesti. Autoritatīvi rektoru ieceļ tikai atsevišķās postpadomju valstīs, piemēram, Krievijā, Kirgīzijā un Tadžikistānā. Ministre var ieteikt rektora kandidatūru LU Senātam vai Satversmes sapulcei, kur notiek demokrātiskas vēlēšanas. Tad vēlam universitātes rektoru uz 30 gadiem, kā tas notiek Maskavā? Universitātes šobrīd ir gards kumoss, kāds līdz šim nav bijis pieejams politiķiem, jo tām ir savi īpašumi. Piemēram, RSU gada budžets ir gandrīz 60 miljoni eiro. Kuram gan negribētos pārraudzības padomē apsaimniekot mūsu zemes un ietekmēt infrastruktūras būvniecību?

Visu rakstu lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.