Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

«Ja vajadzēs - to varēs darīt jaunā padome,» sacīja Burovs, lai gan Bergs vērsa uzmanību, ka šādu lēmumu varot pieņemt tikai dome. Bergs arī interesējās, kad tiks atjaunota Aleksandra Čaka iela, kā arī Brasas un Zemitāna tilti. Burovs norādīja, ka ne Čaka, ne Bruņinieku iela šogad atjaunotas netiks. Savukārt Brasas tilta jautājumā Burovs pauda viedokli, ka remontēt par 10 miljoniem eiro tiltu, kas neatbilst nestspējas prasībām, būtu nepareizi, tādēļ pieņemts lēmums, ka tilta projekts jāpārskata un patlaban departaments risina jautājumu, kā tieši to darīt - pārprojektēt esošos dokumentus vai sākt projektēšanu no jauna. «Nav tik vienkārši izbeigt līgumu ar būvniekiem,» sacīja Burovs. Deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) prasīja, kāda ir Burova attieksme pret korupciju un kā viņš plāno to domē mazināt. Burovs atbildēja, ka viņa attieksme pret šo parādību ir negatīva, taču, runājot par korupcijas apkarošanu, «var rakstīt pretkorupcijas cīņas palagus», taču galvenais ir kaut ko reāli darīt. «Ir cilvēki, kas zina, ka veikalā ir kamera, bet tāpat zog. Ar korupciju ir tāpat, bet par to, protams, ir jāatbild,» teica politiķis.

Lapiņš arī iztaujāja Burovu par sadarbību ar Maksimu Tolstoju (S), Vitu Jermoloviču (GKR), Genādiju Sevastjanovu (S) un citiem deputātiem, kuri iesaistīti dažādos korupcijas skandālos. Pēc Burova teiktā, viņš plāno sadarboties gan ar šiem deputātiem, gan arī ar līdzšinējo opozīcijas pārstāvi Baibu Broku, jo «viņam 48 stundu aizturēšana nav man pamats nesadarboties». Tāpat Lapiņš taujāja par baumām, ka ir plānots samazināt atlaides sabiedriskajā transportā, ko gan Burovs noliedza. Vienlaikus viņš norādīja, ka «viegli ir piešķirt atlaides, bet atņemt - neiespējami», tāpēc nākotnē domei rūpīgi jāizvērtē, kādus atvieglojumus piešķirt. Deputāte Linda Medne (JKP) prasīja, ko Burovs panācis, līdz šim pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, piemēram, ko viņš ir izdarījis, lai Rīga būtu gājējiem un velosipēdistiem draudzīga, kas ir viens no attīstības stratēģijas mērķiem.

«Es tiekos ar aktīvistiem, piemēram, biedrības «Pilsēta cilvēkiem» pārstāvjiem. Notiek diskusijas par Zemitānu tiltu un citām vietām, kuras šī biedrība grib redzēt daudz piemērotākas iedzīvotājiem. Mēs skaņojam ar viņiem projektēšanas uzdevumus šāda veida darbiem,» pastāstīja Burovs. Savukārt domnieks Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) prasīja, vai, skatot budžetu, Finanšu departamenta direktorei būtu palīgā jāsūta arī departamentu vadītāji, uz ko saņēma atbildi, ka tas ir ļoti labs priekšlikums. Tāpat Klotiņš jautāja, vai Burovs būtu gatavs atjaunot pretkorupcijas komisiju. «Es atceros šīs komisijas darbu savulaik, taču es tiešām neesmu darba grupu fans. Man vairāk interesē rezultāti,» atbildēja Burovs.

Klotiņu interesēja arī Burova nostāja jautājumā par to, ka citu valstu pensionāri var izmantot braukšanas biļešu atvieglojumus jaunākā vecumā nekā Latvijas pensionāri. Uz šo jautājumu Burovs nebija gatavs atbildēt. Klotiņa partijas biedre Ieva Holma (VL-TB/LNNK) prasīja, ko Burovs darīs, lai paglābtu Rīgas kokus un zaļo vidi kopumā no iznīkšanas. Mēra kandidāts norādīja, ka jau nākamajā gadā sola izveidot «zaļo programmu», kas paredz koku stādīšanas plānu. «Mēs nevarēsim tam atvēlēt milzīgus līdzekļus, bet svarīgi tādu programmu iedibināt,» teica politiķis.

Tāpat viņš nākamgad sola izveidot parku atjaunošanas programmu, jo uzskata, ka, piemēram, Esplanādes parka tehniskais stāvoklis «ir apkaunojošs» un domei jau nākamgad ir jāuzsāk parku atjaunošana līdzīgi, kā tas izdarīts ar skolu ēkām. Tikmēr Zeps ievēlēšanas gadījumā solīja jau nākamajā dienā doties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un runāt par pasākumiem, kas veicinātu korupcijas apkarošanu domē. Zepa iztaujāšana ilga aptuveni 15 minūtes, kuru laikā deputāte Holma interesējās, kā Zeps risinās valodu jautājumu bērnudārzos un vai mēģinās veicināt mācības latviešu valodā.

Pēc Zepa teiktā, šo jautājumu viņš vēlētos risināt kopā ar nacionālo apvienību, bet saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas kopējo nostāju. Klotiņš Zepam prasīja par azartspēļu biznesu, proti, vai Zeps atbalstīs azartspēļu zāļu slēgšanu Rīgā, kā to ir lēmusi dome. Mēra amata kandidāts atgādināja, ka šis bija viens no retajiem balsojumiem domē, kas bija vienbalsīgs. «Man nepatīk, ja šos jautājumu radikalizē - aizliegt vai nē. Tas jāskata valdības līmenī, jo prasa smalku analīzi. Ja mani ievēlēs - rosināšu diskusiju un šo jautājumu atgriezīšu dienaskārtībā, taču pieņemtie lēmumi ir jāīsteno,» sacīja Zeps. Savukārt deputāts Mihails Kameņeckis (S) prasīja, kāpēc sēdē nav klāt «Latvijas attīstībai» partijas vadība un vai viņam ir pārliecība, ka frakcija viņu atbalsta. «Frakcijas līmenī mūsu balsojums ir skaidrs. Savukārt Saeimas deputāti var ierasties uz sēdi pēc pašu gribas,» teica Zeps.

«Juku laiki» Rīgas domē sākās aprīlī, kad no amata tika atstādināts ilggadējais domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), kurš turklāt maija beigās tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Īsi pēc EP vēlēšanām, par mēru kļuva Dainis Turlais (GKR), taču tajā pat dienā desmit gadus pastāvošā Rīgas domes koalīcija sašķēlās un zaudēja balsu vairākumu, jo no «Saskaņas» tika izslēgti četri deputāti. Domnieku nesaskaņu iemesls bija «Saskaņas» vēlme Rīgas vicemēra amatā ievēlēt Sandri Bergmani (S), kura kandidatūru četrotne atbalstīt nevēlējās. Tā kā «Saskaņai» un GKR domē vairs nebija pārsvara, Turlais aptuveni trīs nedēļas centās izveidot jaunu koalīciju, taču neveiksmīgi, kā rezultātā 21.jūnijā, ar bijušo «saskaņiešu» balsīm - amatu zaudēja. 

Kopumā Rīgas domē pēdējo mēnešu laikā izveidotas divas jaunas frakcijas «Neatkarīgo deputātu bloks», kurā apvienojušies četri no «Saskaņas» izslēgtie domnieki, kā arī deputātu bloks «Rīgai!», kurā darbojas deputāti Oskars Putniņš un no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs. Kleins ar Keišu no JKP tika izslēgti tajā pat dienā, kad amatu zaudēja Turlais, jo Keišs balsoja «pret» Turlā gāšanu. Savukārt Kleins, lai gan balsoja kopā ar frakciju, savā uzrunā no tribīnes pauda viedokli, ka ārkārtas vēlēšanas domei nav nepieciešamas, tādējādi iestājoties pret JKP nostāju. 20.augusts bija pēdējais brīdis Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanai. Likums «Par pašvaldībām» dod tiesības valdībai rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, ja tā divus mēnešus strādā bez mēra.