Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

Pēc Mirošņikova domām, Krievijas ekonomika patlaban ir izveidojusi "militāro burbuli". Viņš vilka paralēles ar Vāciju Otrā pasaules kara laikā, kad tās ekonomika bija pārmilitarizēta - lai uzturētu to pie dzīvības, karam bija jāturpinās.

Savukārt Hilgenstoks uzsvēra, ka sankcijas ir būtiski ietekmējušas Krievijas spēju finansēt karu, taču to pilna iedarbība vēl nav panākta. Viņa ieskatā sankcijas Krievijai ir sāpīgas, tāpēc tās ir jāturpina piemērot, lai liegtu Maskavai finanšu līdzekļus karadarbības uzturēšanai. Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītāja ieskatā vēl ir daudz darāmā, īpaši energoresursu jomā.

Viņš atzina, ka pašreizējā "cenu griestu" sistēma nav darbojusies kā iecerēts. Hilgenstoks skaidroja, ka 2024. gadā Krievijas naftas un gāzes eksports sasniedza 235 miljardus ASV dolāru - tas bija tāds pats līmenis, kāds pirms kara. Viņš secināja, ka "cenu griesti" nav samazinājuši eksporta ienākumus.

"Ja ar stingrāku izpildi izdotos paplašināt cenu atlaidi no 10 līdz 20 dolāriem par barelu, Krievijai būtu jāpārdod nafta par aptuveni 40 dolāriem, un tas būtu ļoti riskants līmenis," norādīja Hilgenstoks.

Viņš klāstīja, ka jaunākajā sankciju pakotnē ieviests mehānisms, kas ļauj iekļaut trešo valstu ostas sarakstā, ja tās iesaistās sankciju apiešanā. Ekonomista ieskatā, ir jāsāk dialogs, piemēram, ar Indijas ostām par to, ko nozīmē piekļuve Eiropas tirgum, ja tās turpinās uzņemt Eiropas Savienībā (ES) sankcijām pakļautus kuģus. Hilgenstoks uzsvēra, ka ES jākļūst aktīvākai un jāizmanto esošie instrumenti, lai "pārliecinoši parādītu savu ekonomisko spēku ārpus robežām un palīdzētu izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu".
Diskusijā uzmanība bija pievērsta arī Rietumu uzņēmumiem, kas joprojām turpina darbu Krievijā. Pēc Hilgenstoka domām, uzņēmumi cer, ka pēc kara viss atgriezīsies "normālā" stāvoklī, taču tie ir nokavējuši savu brīdi - lielākā daļa vairs nevar iziet no tirgus, un viņu aktīvi tiks atņemti, kad režīms to vēlēsies.

Viņaprāt, tiek veidots maldīgs naratīvs, ka sankcijas tiks atceltas uzreiz pēc Krievijas spēku izvešanas no Ukrainas un reparāciju samaksas. Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs sacīja, ka šādi argumenti rada cerību uz atgriešanos "pie biznesa kā ierasts", pat ja nosacījumi tam nav izpildīti.

Atbildot uz jautājumu par Krievijas budžeta deficītu, Hilgenstoks norādīja, ka tas jau divreiz ir pārskatīts un tā izpilde ir apdraudēta. Viņš skaidroja, ka Krievijai palikuši tikai divi finanšu avoti - nacionālais labklājības fonds un iekšējais aizņēmums no valsts bankām, taču tas rada inflācijas spiedienu un ierobežo kreditēšanu.

Savukārt Mirošņikovs piebilda, ka Krievijas sabiedrība "spēj ilgstoši paciest grūtības", un režīms to izmanto. Viņš akcentēja, ka cilvēki Krievijā ir pieraduši dzīvot sliktākos apstākļos, un režīmu tas neuztrauc. Latvijas Bankas vecākā ekonomista ieskatā tas ļaus karu turpināt vēl ilgi, līdz sabrukums pienāks pēkšņi, kā tas bija ar PSRS.