Vērienīgās investīcijas būs pieejamas divos pasākumos - Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Augusts Ārens paredz, ka šādas investīciju iespējas veicinās nozares attīstību un dos izrāvienu. «Šajā plānošanas periodā līdz šim radīta zivju audzēšanas industrija, kas saistīta ar lielām investīcijām un nākamais uzdevums – secīgi sakārtot zivju pārstrādi, dodot pievienoto vērtību un lielāku efektivitāti. Domāju, ka varam gaidīt uzrāvienu nozarē,» paredz asociācijas vadītājs.

Kā liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra un pētnieku grupas veiktais pētījums «Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji», akvakultūras potenciāls ir neizmantots. Proti, akvakultūras apjomi veido nepilnus 9 % no zivsaimniecības kopējā apjoma un 2 % no visas zivju nozares apjoma.

Viens no ekonomistu scenārijiem paredz akvakultūras produkcijas izaugsmi par 6 tūkstošiem tonnu 2020. gadā, no kā 10 % paredzēti apstrādei. Paredzams, ka iekšzemes ūdeņu zivju resursu izmantošanas iespējas produkcijas ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību būs viens no nozares izaicinājumiem turpmāk. Arī Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits bija gandarīts par iespēju zvejniekiem piedalīties šo līdzekļu apguvē. Viņš arī paredz, ka cīņa par šo finansējumu varētu būt sīva, jo pieprasījums ir liels.