Kā paskaidroja komitejas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vadims Jerošenko, šis lēmumprojekts tiks skatīts tad, kad būs skaidri risinājumi par dzelzceļa, pievadceļu un citas nepieciešamās infrastruktūras attīstību atbilstoši prognozējamam kravu plūsmas pieaugumam. Kamēr tas nenotiks, projekta tālāka virzība esot jāatliek.

V. Jerošenko jau esot ticies ar VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, lai pārrunātu jautājumus par Rīgas brīvostas apkalpošanai nepieciešamo dzelzceļa tīkla staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukciju Bolderājā un Krievu salā.

«No ostas attīstības, uzņēmējdarbības veicināšanas un jaunu darba vietu radīšanas viedokļa projekts būtu atbalstāms, ja tiek ievērotas visas ziņojumā par ietekmi uz vidi ietvertās prasības. Taču pašlaik nav pārliecības, ka Baltic Oil Terminal darbība neradīs apgrūtinājumus Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājiem,» norādīja V.Jerošenko.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādījis, ka patlaban kravu loģistika uz iespējamo jauno termināli neesot pārdomāta un droša. Neesot pārliecības arī par to, vai izvēlētajā vietā jāatrodas terminālim, jo tas esot pārāk tuvu pilsētas pludmalēm. Tāpēc Rīgas mērs uzskata, ka šādā termināla būvniecības iecere nav akceptējama. Viņš norādīja uz vēl citu problēmu: «Tie visi naftas produkti ir vēl jāpieved, un loģistika nav nemaz tik moderna un modernāka arī nekļūs. Un tie ir milzīgi apdraudējumi videi – praktiski pa visu Rīgu,» tā Ušakovs.

Pēc viņa domām, šāds terminālis nav vajadzīgs. «Es saviem kolēģiem no attiecīgās attīstības komitejas rekomendēšu, lūgšu viņiem to virzīt tālāk ar negatīvu atzinumu, lai domes balsojums arī būtu negatīvs,» tā Rīgas mērs.

DB jau vēstīja, ka, kaut arī Rīgas brīvostas valde vienbalsīgi atbalstīja naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Bolderājā, Flotes ielā 2, ne visi Rīgas domes deputāti, kuri reizē darbojas arī brīvostas valdē, ir gatavi projektu atbalstīt.

«Spriežot pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), viņiem ir ļoti smagi nosacījumi, pie kādiem šo projektu var realizēt,» norādīja Rīgas brīvostas pārvaldes direktors Vladimirs Makarovs, piebilstot, ka virkne darāmo darbu nopietni sadārdzina projektu. Viņaprāt, termiņu, kad projekts varētu realizēties labvēlīga Rīgas domes lēmuma gadījumā, Latvijā prognozēt nav iespējams, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi. Zināms vien tas, kas atkarīgs no uzņēmēja: projektēšanai būtu nepieciešami seši līdz astoņi mēneši, bet būvniecībai - līdz diviem gadiem. Savukārt papīru darbs un saskaņošana var ievilkties bezgalīgi, tā viņš.

«Ja uzņēmējs iet uz šo projektu teju 10 gadus, tad viņš apzinās savas iespējas,» tā viņš par SIA Baltic Oil Terminal gatavību uzņemties papildu izmaksas. Tikmēr uzņēmuma vadības viedokli DB nav izdevies uzzināt. Iedzīvotāju satraukumu var saprast, atzīst V. Makarovs, ņemot vērā to, ka tiks izveidotas cisternas ar ļoti nopietniem degvielas krājumiem. Taču jautājums ir par to, vai cilvēki grib dzirdēt atbildes, kas ir sniegtas IVN, kur atbalstīts videi draudzīgākais risinājums. Jāmin, ka terminālī plānotais kravu apgrozījums būtu desmit miljoni tonnu gadā, pārkraujot naftas ķīmijas produktus.