Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieilgušais strīds par termināļa atrašanās vietu licis lietuviešu politiķiem lemt par sava SGT projekta attīstīšanu, jo tieši Lietuva pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas ir visvairāk atkarīga no gāzes importa un maksā par to augstāko cenu.

«Mēs paši viņiem [Lietuvai] esam devuši pamatu šaubām par Latvijas izlēmību pārtraukt Gazprom monopolu,» Dienai teicis Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība).

«Ir nepatīkami, ka Lietuva, kas tik bieži runā par reģionālo sadarbību un solidaritāti, pati to ignorē,» norādījis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņaprāt, ja Lietuva savu SGT patiešām izveidos, Baltijas valstu izredzes tikt pie ES līdzfinansējuma reģionāla termināļa būvei var sarukt. «Var tikai spekulēt, kāpēc Lietuva šajā brīdī ir izvēlējusies ceļu, kas ir pretrunā ar iepriekšējām norunām,» sacījis J. Pūce. Viņš arī netieši norādījis, ka tieši Krievija ir lielākais ieguvējs no tā, ka Baltijas valstis nespēj vienoties par kopīgu alternatīvu gāzes piegādēm.

Lietuvas valstij piederošais uzņēmums Klaipedos nafta (KN) nesen paziņoja, ka uz 10 gadiem noslēgts aptuveni 520 miljonu eiro vērts līgums ar Norvēģijas Hoegh LNG par peldošā SGT izveidei nepieciešamo iekārtu un kuģa līzingu. Peldošo SGT no 2014. gada iecerēts izvietot uz 294 metrus gara kuģa, ko būvēs Hyundai Heavy Industries, informējusi Lietuvas Enerģētikas ministrija (EM). SGT atrastos Klaipēdas ostā, gāzi sašķidrinātā veidā līdz tam piegādātu ar kuģiem. Šāda tipa SGT būšot par 50% lētāks, salīdzinot ar termināļa būvi uz sauszemes, uzsvērusi Lietuvas EM. Minētais līzinga līgums vēl jāapstiprina KN akcionāriem, vēsta Diena.