«No vienas puses grūtākie darbi ir pabeigti. Ir izrakta un nostiprināta 6 m dziļa bedre, kā arī ir pabeigta iekārtu un ēkas pamatu betonēšana. Strādājām februārī liela sala apstākļos un tas nebija viegli, jo esam apņēmušies staciju uzbūvēt līdz rudenim – apkures sezonas sākumam. Laika grafiks ir ļoti saspringts. Tagad priekšā vēl sarežģītāki darbi, jo paralēli notiks iekārtu uzstādīšana un stacijas būvniecība. Tas ir liels izaicinājums un jauna pieredze,» atzīst stacijas būvnieku - a/s UPB projekta vadītājs Māris Dzirnieks.

Iekārtas Liepājas koģenerācijas stacijai izgatavo Austrijas firma Kohlbach. Tās pārstāvji ieradušies Liepājā, lai ar būvnieku pārrunātu iekārtu piegādi un uzstādīšanu. Plānots, ka daļa no stacijas tehnoloģiskajām iekārtām – kurtuve, katls, pelnu savākšanas sistēma, izplūdes gāzu apstrādes sistēma Liepāju sasniegs jau šā gada 8. maijā.
«Liepājas stacijai paredzētās iekārtas ir gandrīz pabeigtas un tiek gatavotas transportēšanai uz Liepāju. Tās ir jaunākās paaudzes iekārtas ar modernu dizainu, efektīvas, drošas, un to ekspluatācijas laiks ir ilgs,» savu ražojumu slavē Kohlbach projektu menedžeris Kristofs Unterluggauers. Viņš apgalvo, ka pieprasījums pēc modernām biomasas enerģijas sistēmām ir liels. Līdzīgas stacijas kā Liepājā ir arī Hamburgā un Berlīnē. Šobrīd ļoti aktīvs ir Austrumeiropas un Eiropas dienvidu tirgus, kur ir liels pieprasījums pēc biokoģenerācijas stacijām. Ja Austrumeiropā, tāpat kā Liepājā, siltumenerģija ir nepieciešama apkures nodrošināšanai, tad Eiropas dienvidos siltumenerģiju izmanto ražošanā, piemēram kokzāģētavās. Liepājas stacija pagaidām ir vienīgais Kohlbach projekts Baltijas valstīs.

Db. lv jau rakstīja, ka jaunajā stacijā kā energoresursu izmantos vietējo šķeldu, un tas ir kārtējais plānotais solis, lai modernizētu Liepājas siltumapgādi. Projekta izmaksas ir aptuveni 7,4 milj. latu, tai skaitā ES Kohēzijas fonda atbalsts 2,2 milj. latu. Ekspluatācijā staciju plānots nodot 2012. gadā pirms apkures sezonas.