To a/s Latvenergo un Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce. «Jauna enerģijas politikas stratēģija Latvijā ir ļoti nepieciešama, jo pašlaik Latvijas enerģētikas politikas meklējumi liecinās multiplikācijas filmas varonim ezītim miglā. Bez kopējās nozares attīstības vīzijas likumi un noteikumi Latvijā tiek pieņemti par labu tai interešu grupai, kas spēj to «deķīti» stiprāk paraut uz savu pusi,» norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš.

«40% atjaunojamo energoresursu īpatsvars Latvijas energobilancē ir sasniedzams lielums- jau pašlaik esam sasnieguši 34,6% īpatsvaru, taču zaļās enerģijas īpatsvara pieaugums turpmāk galvenokārt sasniedzams uz siltumenerģijas un transporta sektora bāzes. Atjaunojamiem energoresursiem ir nepieciešams atbalsts, bet tam ir jābūt sabalansētam un ilgtspējīgam, jo pašlaik tas ir pārmērīgs. Priekšroka jādod atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstīšanai Latvijā,» Latvijas enerģētikas nākotnes politikas virzienu iezīmēja ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš sacīja, ka Latvija ir labi pastrādājusi savas elektroenerģijas bāzes jaudu attīstībā un atjaunošanā, tāpēc tuvākajos gados lielas investīcijas šajās stacijās vairs nebūs nepieciešamas.

Latvijas uzdevums ir dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošana, kur prioritāte ir sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būve līdz 2014. gadam.