Kopumā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā ieviesti trīs jauni asfalta ražošanas tehnoloģiskie veidi.

Projekts īstenots atbilstoši Binders šogad jūnijā noslēgtajam līgumam ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. To līdzfinansēja Norvēģijas finanšu instrumentu programma «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» 2009.-2014.gada periodam. Projekta izmaksas ir 1 761 723 EUR, līdzfinansējums – 501 750 EUR.

Viens no projekta īstenošanas ieguvumiem ir tehnoloģiskā iespēja ražošanas procesā turpmāk izmantot otrreizējo materiālu – frēzēto asfaltu, kas arī pēc noņemšanas no ceļa klājuma satur asfaltam nepieciešamās komponentes un pēc apstrādes ar speciālu tehnoloģiju to var otrreizēji izmantot ražošanā. Šīs tehnoloģijas izmantošana atrisina arī frēzētā materiāla glabāšanas un ar to saistītā vides piesārņojuma problēmu.

Asfalts, kas saražots ar frēzētās masas otrreizēju izmantošanu, šajā ceļu būves sezonā jau ieklāts Vidzemes šosejas rekonstrukcijas posma asfalta seguma apakškārtā.

Pēc projekta īstenošanas uzņēmumam Binders ir arī iespēja ražot silto asfaltu ar speciālām piedevām, kas uzlabo asfalta tehniskās īpašības un rada iespēju palielināt asfaltbetona transportēšanas attālumu un pazemināt ieklāšanas temperatūru. Šā asfaltbetona veida ražošana notiek zemākā temperatūrā, līdz ar to būtiski tiek samazināts dabasgāzes un elektroenerģijas patēriņš, kā arī videi kaitīgo izmešu daudzums. Ražošanas process ar šo tehnoloģiju ir nekaitīgāks tajā iesaistītajiem cilvēkiem, jo mazinās kaitīgo izgarojumu iespējamība.

Projekta realizācijas ietvaros asfaltbetona rūpnīcā uzstādīta arī jauna iekārta polimēru modificētā bitumena ražošanai, kas, pievienots asfaltam, būtiski uzlabo tā kvalitāti un ilgmūžību, skaidroja uzņēmumā.

Vangažu asfaltbetona rūpnīca aprīkota ar drupināšanas iekārtu, frēzētā materiāla novietnēm, celulozes un šķiedras dozēšanas iekārtu, polimēru modificētā bituma ražošanas iekārtu un frēzētā asfalta pārstrādes iekārtu. Atbilstoši līdzfinansējuma konkursa nosacījumiem, tika veikta iekārtu iepirkumu procedūra. Atbilstoši tās rezultātiem, rūpnīcas iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju piegādātāji bija no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Ziemeļīrijas un Turcijas.