To Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja stāstīja DB pēc Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāju tikšanās ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas amatpersonām ceturtdien. Viņa uzsvēra, ka tikšanās bijusi konstruktīva un baltieši paziņojuši, ka no savām prasībām neatkāpsies. Lai arī Baltijas valstu lauksaimnieku prasība ir izbeigt konkurences kropļošanu Eiropas valstu starpā, nodrošināt visu valstu zemniekiem tiešmaksājumu apjomu vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apjoma un pārejas periodu no pašreizējās netaisnīgās sistēmas ne vairāk par diviem gadiem, visticamāk, ka no 2014. gada šo prasību izpildi vēl neizdosies panākt.

Lai paustu vienotu nostāju un vērstu Briseles amatpersonu uzmanību uz baltiešu zemnieku piedāvājumu, lauksaimnieki plāno rīkot akciju dienā, kad Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar konkrētu likumdošanas priekšlikumu. Eiropas Parlamentam (EP) tas ir jāizskata, jāierosina grozījumi un kopā ar ES Padomi jāapstiprina. Parlamenta Lauksaimniecības komitejā šis priekšlikums tiks izskatīts līdz 2012. gada vasaras vidum. Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nav gatavas vienkārši gaidīt - jau ziņots, ka tās sagatavojušas kopīgu deklarāciju un oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu par taisnīgu KLP reformu pēc 2013. gada. «Baltijas lauksaimnieki apzinās, ka kopējais lauksaimniecības budžets, ko Komisija piedāvā samazināt par 6%, noteikti kalpos par argumentu, lai maksimāli noildzinātu tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. Taču lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan milzīgā atbalsta apjomu atšķirība starp dalībvalstu zemniekiem, bet tas vienotajā Eiropas tirgū izteikti kropļo konkurenci. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Baltijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 50-55% no ES vidējā atbalsta. Mēs neesam gatavi to pieņemt,» tā M. Dzelzkalēja.