Ražojošie lauksaimnieki atbalsta platībmaksājumu diferencēšanu nākamajam plānošanas periodam. 
 
Pagaidām gan sarunas ar Eiropas Komisiju turpinās un lielāka skaidrība, visticamāk, būs gada nogalē pēc ES budžeta apstiprināšanas.  

«Protams, ka ražotājiem jāsaņem lielāki maksājumi, nekā tiem, kas zemi tikai appļauj. Jo zeme domāta ražošanai un kas tad valstī maksā nodokļus? Ar ainavas sakārtošanu jau nevar pelnīt, zemei ir jāražo,» skaidro SIA Lielvircava Agro valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins. Viņš uzskata, ka tikai par zemes appļaušanu un turēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī būtu jāmaksā aptuveni 25 – 30 % no tās summas, ko saņem ražojošie lauksaimnieki.

Līdzīgu viedokli pauž arī z/s Eriņi saimnieks Andris Grantiņš, sakot, ka šai likmei jābūt 30 % no tā, ko saņem ražotāji. «Viennozīmīgi, ka par appļaušanu jāmaksā mazāk. Nav taisnīgi, ka zemnieki ražo produkciju ar pievienoto vērtību un to eksportē, bet maksājumi ir tādi paši kā tā saucamajiem dīvānzemniekiem,» tā Eriņu saimnieks, piebilstot, ka ainavas uzturētājiem jāsaņem tikai par vides sakārtošanu.

Arī Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro, ka viens maksājums būtu par ekstensīvo saimniekošanu, bet otrs – par ražošanu jeb intensīvo saimniekošanu. Lai arī dažu nozares dalībnieku vidū izskanējis viedoklis, ka ES atbalsts būtu jāliedz tiem uzņēmējiem, kas izejvielas ražo citām vajadzībām, piemēram, biogāzei, nevis pārtikai, M. Dzelzkalēja uzskata, ka šī būtu «matu skaldīšana» jeb grūti administrējams un ļoti dārgs pasākums. 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.