Rekordlielu summu - 347 miljonus latu pagājušajā gadā Lauku atbalsta dienests sadalīja Latvijas lauksaimniekiem un uzņēmējiem. Salīdzinājumam – visas Rīgas pilsētas budžets ir tikai par dažiem desmitiem miljonu lielāks. Bet šogad dienests plānojis izdalīt tik pat iespaidīgu summu - 319 miljonus latu.

Kā raidījumam Nekā Personīga norādījuši vairāki uzņēmēji, tad ir pamatotas aizdomas par pārāk kūtro valsts revidentu darbu, kas ļauj notikt aizdomīgiem darījumiem.

Atsevišķi uzņēmumi centušies izkrāpt Briseles naudu un par šiem darījumiem izmeklēšanu sākusi Ekonomikas policija. Lauku atbalsta dienests kopumā 210 gadījumos pieprasījis Eiropas naudu atmaksāt – tas ir vairāk nekā miljons latu (1 098 000 Ls). Atgūt vēl nav izdevies 200 tūkstošus (216 000 Ls). Bet pagājušajā gadā atklāti divi jauni aizdomīgi darījumi.

Šīs lietas pagājušā gada nogalē nodotas Ekonomikas policijai. Uzņēmums NIL INDUSTRY gribēja nopirkt skaidu briketēšanas iekārtu. Kad pirms naudas piešķiršanas ieradušies kontrolieri, atklājies, ka briketētājs ir nezināmas izcelsmes, un tam tikai piekarināta dokumentos norādītā ražotāja birka un visticamāk tā vērtība ir nevis 243 tūkstošus latu (243 513 Ls), bet daudz reižu mazāk. Vai notikusi krāpniecība, skaidros izmeklētāji. Firmas adresē daudzdzīvokļu mājā un darbnīcas projekta pieteicējs Vasilijs Nilovs nav sastopams, esot saslimis. Sazvanīts, viņš par izmeklēšanu ir nerunīgs.

Lielākas summas figurē otrā Ekonomikas policijai nodotajā lietā. Rīgas firma IVOLGA vēlējās Mērsragā un Valdgalē būvēt zivju pārstrādes cehus. IUB datu bāzē pieejamās ziņas liecina, ka būvniecības darbi maksājuši vairāk nekā 800 tūkstošus latu (835 521 Ls). Aizdomas radījuši vairāki simti tūkstošu skaidras naudas darījumu, tāpēc Eiropas nauda Ivolgai pagaidām netiek maksāta. Mērsraga cehs ieslēpies meža ielokā starp vairākām vecām mājām. Strādnieki, kas steidz pabeigt iekavētos darbus, neko par izmeklēšanām nav dzirdējuši.

Ir arī citi – sarežģītāki veidi kā likumīgi tikt pie iespējas apsaimniekot Eiropas naudu, bet izslēdzot no konkurences citus uzņēmējos un neizmantojot valsts ieteikto sacensības principu – konkursus, lai preču un pakalpojumus izmaksas varētu samazināt. Bet izveidojot sava veida uzņēmumu karteļus notiek tieši pretējais un ir iespējas vairākiem uzņēmējiem sadarboties un vienoties par tāmju mākslīgu palielināšanu.

Lai lauku saimniecība tiktu pie Eiropas naudas, piemēram, jauna HES celtniecībai, uzņēmējam jāsniedz projekts Lauku atbalsta dienestā un jārīko konkurss nepieciešamajiem pirkumiem. Iepirkums notiek gluži kā valsts iestādēm – caur Iepirkumu uzraudzības biroju. Tā jēga – nepārmaksāt un nopirkt izdevīgāko.
Bet kontrole ir formāla un ļauj izvairīties no gadījumiem, kad konkursa uzvarētājs jau ir sarunāts iepriekš. Tādos gadījumos uzņēmēji rīkojas ātri - izsludina formālu iepirkumu pašā īsākajā termiņā – piecās dienās, citiem telefonus neceļ. Un kad 5 dienas pagājušas, vajadzīgos darījumus noslēdz, saņem Eiropas naudu un dzīvo laimīgi. Šāda minimāla valsts kontrole rada riskus, slēdzot darījumus ar iepriekš sarunātiem partneriem, iepirkumu tāmes ir uzpūstas un uzņēmēji izkrāpj Eiropas naudu, ko varētu saņemt citas lauku saimniecības.

Veselu firmu astoņkāji Briseles miljonu apgūšanai Madonas pusē izveidojis uzņēmējs Māris Štrombergs. Cik naudu Štrombergs no Eiropas saņēmis vairs neatceras. Bet izveidotā shēma ir gluži vai ģimeniska – iepirkumos piedalās uzņēmumi, kas cieši saistītas ar viņa draugiem un firmas darbiniekiem. Dažus kilometrus no Mārcienas muižas Štrombergam top milzīgs lauku īpašums. Tajā par Eiropas naudu uzbūvēts jauns ceļš, tiek rakti foreļu dīķi, celtas mājas, izveidota sentēvu maizes krāsns. Štrombergs lepojas, ka nesēž rokas klēpī salicis, bet pelna pats un darbu dod arī citiem.

Gandrīz visos darījumos uzvarējušas ar Štromberga darbiniekiem saistītas firmas – piemēram, meža ceļu un ūdenskrātuvi būvēja firma „Eko eksperts”, kurā valdes loceklis ir Štromberga darbinieks. Foreļu audzēšanas izveidi veica firma Rīts R, kuras īpašniekos ir bijušais Štromberga darbinieks, Štrombergam piederošais „Spridzēnu HES” no firmas CINTEKS iepirka transformatoru. Arī tajā valdē ir Štromberga darbinieks.

Ekonomikas policija aizdomīgos darījumus pagaidām nekomentē un sola plašāku skaidrojumu nākamnedēļ.