Vienlaikus viņa arī atzīst: «Es ar lielām simpātijām skatos uz zemniekiem, kas publiski pauž savu viedokli, nevis burkšķ klusībā sev zem deguna, sēdēdami mājās vai rādamies virtuvē. Tā ir tieši tā pilsoniskā pozīcija, kuru es varu novēlēt arī citu nozaru pārstāvjiem. Un mēs Komisijā darīsim visu, lai mūsu zemnieku balss būtu dzirdama Eiropā, visos iespējamajos veidos mēs informēsim atbildīgos direktorātus par to, kāds noskaņojums valda mūsu valstī.»

Jāatgādina, ka šodien mūsu zemnieki piedalās protestos Briselē pie EK mājas pret netaisnību lauksaimniecisko platību tiešmaksājumu sadalē.

Intervijā, runājot par Latvijai piešķirto naudu, Šteinbuka arī norāda: «Latvija tagad nosauca divas prioritātes - kohēzijas fondi un tiešmaksājumi. Es domāju, taktiski spriežot, tas ir ļoti pareizi, jo nedrīkst atkāpties sākumā. Bet kaut kādā stadijā Latvijai būs jāizvēlas, kura no šīm prioritātēm ir galvenā. Negribu dot nekādus ieteikumus, jo tā ir nacionālās valdības izvēle, tikai padomāsim kopā - ja runājam par tiešmaksājumiem, runa ir tikai par zemniekiem, bet, ja runājam par strukturālajiem fondiem, runa ir par katru Latvijas iedzīvotāju, jo visi izmanto ceļus, sakarus, elektrību, gāzi, ūdeni…

Kohēzijas fondi - tie tiešām aptver visus. Negribu dot nekādus mājienus, kurai jābūt tai prioritātei, vienkārši gribu teikt - kādā brīdī būs jāizvēlas, jo arī Eiropas Savienības budžets, ņemot vērā vispārējo krīzi, veidojas no iekšzemes kopprodukta. Ja tas nepieaug vai pieaug minimāli, tad budžets ir ierobežots un diez vai būtu pareizi gaidīt lielu pieaugumu. Pašlaik Eiropas Komisijas priekšlikumā tiek pieļauts, ka Eiropas Savienības budžets pieaugs par 5%, kas ir maz, bet varbūt ekonomiskā situācija Eiropā to vēl koriģēs.»