Lauksaimnieki iebilst pret plānoto ieceri prasīt rakstisku dokumentu par īpašumtiesībām uz zemi, lai varētu saņemt platībmaksājumus.

Lauksaimnieku organizāciju vērtējumā šāda norma apgrūtinās ražojošos lauksaimniekus, un daļa no viņiem zaudēs iespēju saņemt tiešmaksājumus. Liela daļa Latvijas ražojošo lauksaimnieku apsaimnieko zemi uz savstarpējas mutiskas vienošanās pamata, ko atļauj LR Civillikums. Tam par iemeslu ir gan zemes īpašnieku nevēlēšanās slēgt rakstiskus apliecinājumus, gan fakts, ka liela daļa zemes īpašnieku nedzīvo Latvijā, kas apgrūtina līgumu slēgšanu. Grūtības slēgt rakstiskus līgumus rada ari apstāklis, ka zemes īpašnieki dažādu iemeslu dēļ nav sakārtojuši juridiskās īpašumtiesības.

Latvijas lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija paudušas iebildumus Zemkopības ministrijas gatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka tiešo maksājumu saņemšanai 2012. gadā lauksaimniekiem būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecina īpašumtiesības uz zemi.

Grozījumus ministrija sagatavojusi pēc Valsts Kontroles ieteikuma, kas revīzijā vērsusi uzmanību, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu tikai tiesību aktos noteiktajiem finansējuma saņēmējiem.Vislielākie zaudētāji būšot ražojošie lauksaimnieki, kuri, nespējot uzrādīt rakstisku apliecinājumu, zaudēs iespēju pieteikties un saņemt tiešos atbalsta maksājumus, kas var raisīt produkcijas cenu pieaugumu.

«Nav pieļaujama mehāniska normatīvo aktu ieviešana, pieverot acis uz reālo situāciju zemes tirgū kopumā. Nesakārtotā tirgū ieviešot šādu regulējumu kārtējo reizi tiek cietīs ražotājs, ne tikai tādēļ, ka ne visām zemēm ir iespējams sakārtot šo nomas līgumus, bet tas burtiski divkāršo iesniedzamo dokumentu apjomu. Lauksaimnieki vienmēr iestājušies pret sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, taču zemes tirgus jau gadiem ir «karsts kartupelis» un šobrīd kāds vēlas «uzmest» to lauksaimniekiem – lai tie risina, ja jau grib saņemt ES naudu,» sašutis ir Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs. Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra.