«Nodokļu iekasēšanā ieviestas arī represīvas metodes, bet nodokļu ieņēmumu izlietojuma uzraudzībā tikpat konsekventu metožu un sodu par bezatbildīgu vai paviršu rīcību šīs naudas apsaimniekošanā nav,» pauž LTRK viceprezidente, SIA Arkolat valdes locekle Daina Pečate, uzsverot, ka situāciju par normālu nosaukt ir grūti.

Savukārt  LTRK viceprezidents, Rūpniecības padomes priekšsēdētājs Kārlis Šēnhofs uzsver, ka 2014. gada valsts budžeta izstrādē tiek skaitīti santīmi, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecībā stratēģiski svarīgu problēmjautājumu risināšanu. «Taču valsts amatpersonu bezdarbība un bezatbildība Liepājas metalurga gadījumā minēto problēmu risinājumu un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju šobrīd attālina par vairāk nekā 47 miljoniem latu,» viņš norāda.

Tādējādi LRTK pauž viedokli, ka gaida no valdības konkrētu rīcības plānu, kā arī valsts amatpersonu skaidrojumu «par bezatbildību vai paviršību līdzšinējā Liepājas metalurgs darbības uzraudzībā, kas novedusi pie ļoti būtiska kaitējuma nodarīšanas Latvijas nodokļu maksātājiem».

Db.lv jau rakstīja, ka Valsts kase pārskaitījusi 67,465 miljonus eiro (47,4 miljonus latu) bankai UniCredit S.p.A., kas ir valsts galvotā kredīta a/s Liepājas metalurgs pamatsummas atlikums. Līdz ar to valsts kļūst par par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no UniCredit S.p.A. Valsts kasē tika saņemta 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma a/s Liepājas metalurgs, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīga šo maksājumu veikt.