Intervijā DB Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīst, ka vietējais tirgus nepieaug un eksportā uzņēmumi cenšas aptvert visu globusu. «Vietējā tirgū pagājušajā gadā vērojams tikai pāris procentu pieaugums, ko var skaidrot ar pievienoto vērtību, jo patērētais pārtikas apjoms nepieaug un nepieaugs – cilvēku vairāk nekļūst un cilvēku pirktspēja nav tik augsta, lai izvēlētos augstas pievienotās vērtības produktus. Iepriekšējais gads pagāja arī akciju zīmē, kad cilvēki nepārtraukti izvērtēja cenas. Veikali bija pilni ar akciju cenu zīmēm, un tas norāda uz iedzīvotāju pirktspēju. Tāpēc mēs nepārtraukti aktualizējam jautājumu par PVN samazināšanu,» saka I. Šure.

Fragments no intervijas:

Pašlaik izskan ideja palielināt PVN par diviem procentpunktiem. Kā to vērtējat?

Tie ir pilnīgi neadekvāti priekšlikumi. Es vēl saprastu, ja PVN palielinātu luksusprecēm, automašīnām. Pašlaik notiek spekulācija, ka, samazinot PVN, pārtika nekļūs lētāka, lai gan pētījumi un somu pieredze rāda pretējo. Tas arī samazinātu šķēres maznodrošinātajam slānim. Kurš tad pārmaksā par pārtiku? Tie ir cilvēki, kam ir vidēja līmeņa ienākumi vai zem vidēja līmeņa.

Pagājušais gads pagāja arī likumdošanas zīmē. Pēc triju gadu ilgām pārrunām mēs beidzot ar Finanšu ministriju kopā ar lauksaimniekiem ieviesām reverso PVN. Iepriekš nozarē shēmošana bija augstā līmenī un mūsu pārstrādes uzņēmumi faktiski bija ķīlnieki, jo, piemēram, par uzņēmumu ar augstu reputāciju ārzemēs un eksportu vairāk nekā 50% pēkšņi paziņo, ka tas ir shēmotājs un nemaksātājs. Tas ir bezatbildīgi pret uzņēmumu. Šis gads rādīs, kāda ir situācija, bet citu valstu pieredze liecina, ka jau pirmajā gadā pēc reversā PVN ieviešanas vajadzētu būt plusiem valsts budžetā. Taču shēmotāji, visticamāk, jau pievērsušies citām nozarēm. Būtu ideāli, ja reverso PVN varētu ieviest arī citās jomās, taču tas jāsaskaņo ar ES un jāizvērtē Finanšu ministrijai.

Visu interviju Turpina bruģēt eksporta ceļu lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.