Par to liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un pētnieku grupas veiktais pētījums «Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji».

Izpētot piena nozares ķēdi, ekonomisti secinājuši, ka Latvijā piena ķēdes pievienotā vērtība ir trešā zemākā ES, bet subsīdijas – ceturtās lielākās uz 1 kg piena. Savukārt ienākumi uz 1 kg piena ir vieni no lielākajiem starp jaunajām dalībvalstīm. Ekonomisti uzskata - šī situācija liecina par neefektīvu saimniekošanu.

Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma aicina domāt par efektivitātes palielināšanu saimniecībās. «Esam priekšpēdējā vietā Eiropā efektivitātes ziņā. Izmaksas ir nesalīdzināmi augstas un ir jādomā, ko darīt. Jādomā par to, lai katrs hektārs nestu pievienoto vērtību,» tā ministre sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē trešdien. Ministre jau uzdevusi ZM Lauksaimniecības departamentam veikt situācijas analīzi, lai varētu plānot nākamos rīcības soļus. Viņa uzskata, ka jāizvērtē, kā situāciju mainīs piena kvotu atcelšana pēc 2015. gada. Jau šobrīd kļuvis zināms, ka Vācijā 100 govju ganāmpulku saimnieki meklējot iespēju, kā izdzīvot. Ministre arī pieļauj, ka vajadzēs palielināt minimālo robežu, no kura maksāt atbalstu piena lopkopējiem.