Zivju pārstrādes uzņēmumi cenu pieaugumu šogad lēš 10 - 15 % apjomā. Nozvejas kvotas pēdējo gadu laikā ir drastiski sarukušas, kā rezultātā pieejamie zivju apjomi kļūst mazāki, taču pieprasījums audzē zivju cenas, atzīst zivrūpnieki. Kopējos apjomus ietekmē arī tas, ka izejvielas piegādēs no Latvijas ieinteresēti pircēji kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ja pirms gada šprotu ražotāji brētliņas iepirka par 13 santīmiem par kilogramu, tad pagājušā gada nogalē cena sasniedza 20 santīmus/kg. Biedrības Rīgas Šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis informē, ka skats nākotnē nav optimistisks, jo «cipari ir graujoši». Pēc biedrības veiktajām aplēsēm, visiem šprotu ražošanas uzņēmumiem gadā nepieciešams ap 55 tūkstoši tonnu brētliņu un reņģu, tajā skaitā brētliņas – ap 36 tūkstoši tonnu, taču kvota šim gadam pēc samazināšanas ir tikai 31 tūkstotis t. Reņģes nepieciešamas ap 17 – 18 tūkstoši tonnu, bet kvota piešķirta 16,5 tūkstoši t. «Esam nonākuši pīķī, kad pārstrādei lielajiem uzņēmumiem nepieciešamais apjoms ir visa Latvijas kvota,» skaidro I. Cīrulis. Gadījumā, ja nāktos sadalīt kvotu pa uzņēmumiem, tad vismaz trīs kompānijas ar 500 – 600 strādājošajiem būtu jāver ciet. Tā kā izejviela pašu mājās trūkst, uzņēmumi to iepērk Polijā, Somijā, Lietuvā un Igaunijā. Iepirktā izejviela ir saldēta un arī tai cena cēlusies līdz 450 eiro/t, kas sadārdzina gatavo produkciju.