Vienības vērtība eksporta precēm gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinājusies par 11,2%, kamēr importa precēm šis pieaugums sasniedzis 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vislielākais eksporta cenu pieaugums salīdzinājumā ar importu preču grupās, kur izejvielu importam ir būtiska nozīme, bijis tekstilam un tā izstrādājumiem, kur eksporta cenas palielinājušās par 16,5%, bet importa vienības vērtība augusi par 4,1%.

Plastmasai un tās izstrādājumiem gada laikā eksporta vienības vērtība ir palielinājusies par 15,6%, kamēr importa cenas palielinājušās par 4,8%. Arī metāliem un to izstrādājumiem eksporta cenas augušas ievērojami straujāk nekā importa vienības vērtība. Šajā preču grupā šīs izmaiņas sasniedz attiecīgi 21% un 7,6%.

Šāda cenu izmaiņa cita starpā varētu liecināt, ka daļa rūpnieku bijuši ieguvēji uz izejvielu cenu pārmaiņām, un gatavās produkcijas vērtība kāpusi pat vairākas reizes straujāk nekā palielinājušās izejvielu cenas.

Vēl jūtamāka šī atšķirība ir pārtikai – eksporta cenas augušas par 7,5%, bet importa cenas kritušās par 0,4%. Šeit gan jānorāda, ka tas varētu būt vairāk attiecināms nevis uz pārtikas izejvielām, bet gan gataviem izstrādājumiem, turklāt šīs nozare pamatā izmanto vietējās izejvielas, turklāt gatavā produkcija pamatā orientēta uz vietējo tirgu.

Pārtikas rūpniecībā eksporta īpatsvars sasniedz vien aptuveni 30% no saražotā, kamēr augstāk minētajās nozarēs atsevišķas preču grupās eksporta īpatsvars pārsniedz 90% no saražotās produkcijas.