Tikmēr 15.jūnijā paredzēta arī airBaltic padomes sēde, kurā padomes locekļi uzklausīs uzņēmuma finanšu vadības ziņojumu par finanšu situāciju lidsabiedrībā, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

U. Augulis sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā "airBaltic" lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Augulis atzina, ka oficiālie airBaltic 2010.gada darbības rezultāti būs zināmi tikai pēc audita pabeigšanas, taču provizoriski lidsabiedrība varētu būt strādājusi ar zaudējumiem. «Pērn tika sākta gaisa flotes nomaiņa, un jebkuri ieguldījumi paredz zaudējumus,» piebilda Augulis.

Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.
Ministrs pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma«izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolts Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.
Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no airBaltic ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde - ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā ir saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.

Augulis savukārt nosūtījis vēstuli pārējiem airBaltic akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos. Finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā airBaltic būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildu ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.

Arī vakar Kampars intervijās plašsaziņas līdzekļiem kritizēja notiekošo airBaltic un neatsauca savu paziņojumu. Pēc ekonomikas ministra domām, viss liecina, ka airBaltic vadība darbojas savās, nevis kompānijas interesēs. Tai pašā laikā, pēc Kampara teiktā, problēmas vēl nav tik lielas, lai tās nevarētu atrisināt, tāpēc viņš izšķīries par tām runāt publiski.
Kampars arī domā, ka viņa paziņojums neietekmēs airBaltic akciju cenu un iespējamos valsts ienākumus, ja tā izšķirtos pārdot sev piederošās kapitāldaļas. Aviokompānijai neesot nodarīts kaitējums, tieši otrādi - sabiedrība un klienti guvuši pārliecību, ka valsts neatstās novārtā airBaltic un kompānija turpinās darbu.

Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.