Abus projektus nākotnē vajadzētu attīstīt, tā ceturtdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis.

Viņš atzīmēja, ka Rail Baltica projekts prasa jaunas, Eiropas platuma līnijas izveidi, kas ir ļoti dārga, tādēļ patlaban tiek strādāts pie tā, lai pielāgotu esošo dzelzceļa infrastruktūru un arī pa to būtu iespējams sasniegt lielāku vilciena ātrumu.

Savukārt Maskavas virzienā ātrgaitas līnija nākotnē noteikti būs, vēl tikai nav skaidrs, kas par to maksās. U. Maģonis cer, ka mērķa sasniegšanai varētu tikt piesaistīts Eiropas finansējums.

Rail Baltica projekta galvenie mērķi ir: atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot Tallinu–Rīgu–Kauņu– Varšavu–Berlīni. Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve palielinās dzelzceļa pārvadājumu jaudas un attīstīs kravu plūsmu no Eiropas valstīm, bet pasažieru pārvadājumos būs iespējas samazināt ceļojuma ilgumu un samazināt autosatiksmes plūsmu un autoceļu noslogojumu uz Poliju un Vāciju.