Tam apakšā neesot finansiāla pamatojuma, kā arī tas izjauktu Rail Baltica projektu.

«Ir tā, ka Eiropas Savienības transporta modernizācijai ir četras reizes vairāk pieteiktu projektu nekā līdzekļu, tāpēc vilcināšanas saistībā ar Rail Baltica nostāda mūs rindas galā līdzekļu saņemšanai vai pat vispār izstrīpo,» uzsver J.Reirs.

Viņš atzīmēja, ka dzelzceļa projektam Maskava-Rīga naudu no Eiropas Savienības Latvija nedabūs. Savukārt, ja netiks realizēts Rail Baltica projekts, tad Latvijai nebūs normālas dzelzceļa satiksmes ar Eiropu.

Jāatgādina, ka Latvija nav sākusi apgūt dzelzceļa koridora Rail Baltica izveidei atvēlēto Eiropas naudu. Latvija pagaidām nav izmantojusi ne santīma, rakstīja Diena. Valsts čammāšanās Rail Baltica dzelzceļa koridora virzībā krietni sakaitinājusi Eiropas Komisiju (EK), kas ar bažām raugās uz satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) paziņojumiem, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu, viņaprāt, ir lielāka prioritāte par dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstību.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka, ņemot vērā krīzi, Latvija savus plānus Rail Baltica koridora izveidē 2009.gadā iesaldēja, solot tos atsākt pēc 2011. gada. Ja Latvija kavēsies ar pirmā posma naudas apguvi, tad valsts izredzes tikt pie Eiropas transporta tīkla (TENT -T) programmas naudas Rail Baltica otrā posma īstenošanai būs visai niecīgas.

Kopējais Rail Baltica esošās infrastruktūras rekonstrukcijas projektam sākotnēji paredzētais finansējums veido 67,78 milj. Ls: TEN-T budžeta finansējums – 15,69 milj. Ls, va/s Latvijas dzelzceļš finansējums – 20,33 milj. Ls un valsts budžeta finansējums – 31,75 milj. Ls.