Šodien tiek atklāta ap 40 milj. eiro izmaksājusī stacija Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem, ko pēc a/s Latvijas dzelzceļš pasūtījuma būvēja BMGS un Skonto būves veidota pilnsabiedrība BMGS S. Tās būvētā infrastruktūra Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai prom no Rīgas centra ekspluatācijā tika nodota novembra vidū. Projekta realizācijā, kā norādījusi Rīgas brīvostas pārvalde, ieguldīti ap 133,7 milj. eiro. Nodošanu gaida arī 38,8 milj. eiro vērtais Šķirotavas stacijas uzkalniņš, kura īstenošanā BMGS partneris bija Siemens. «Tas ir ļoti rets gadījums, kad vienlaikus tiek īstenoti trīs lieli objekti,» saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Ar izaicinājumiem nācies saskarties visos objektos – Krievu salas infrastruktūras izbūvei bija maz laika, jo projekta sākšanu, kā DB jau ziņojis, kavēja būvatļaujas apstrīdēšana, brīvostai viegli nevedās arī ar finansējuma piesaisti. «200 strādnieku bija gatavi sākt strādāt, bijām iepirkuši materiālus par vairāk nekā 25 milj. eiro un pēkšņi būvatļauja tika apturēta. Tas bija diezgan grūts brīdis. Krievu salas dēļ atteicāmies no viena diezgan nopietna objekta Krievijā, bet sanāca tā, ka visu vasaru, kas ir labākais laiks būvniekiem, gaidījām atļauju sākt darbus,» atminas S. Afanasjeva. Tomēr ar rezultātu viņa ir apmierināta, uzskaitot, ka kopējais izbūvēto piestātņu garums tuvojas 1,5 km, to dziļums ir 15 m ar iespēju padziļināt līdz 17 m, iegremdēts milzīgs daudzums cauruļu, padziļināta upes gultne utt. Savukārt Bolderājas stacijas projektā uzbēruma veidošanā izmantotas specifiska tehnoloģija – smilšu pāļi. Par tehnoloģiski unikālu uzskatāms arī Šķirotavas projekts, kas bija jāīsteno, nepārtraucot objekta darbību. «Savā starpā objektu saucam par kosmosa kuģi. Vagonu šķirošana, pārmiju kontrole, elektrības kontrole – viss notiek automātiski,» viņa atzīst.

Visi trīs projekti, kas BMGS ļāvis audzēt apgrozījumu, kļūstot par 2014. gada lielāko Latvijas būvkompāniju, tika īstenoti ar ES fondu atbalstu.

Jautāta par lielajiem nākotnes infrastruktūras projektiem – dzelzceļu elektrifikāciju un Rail Baltic –, S. Afanasjeva saka: «Latvijas kompānija pēc būtības nevar būt ģenerāluzņēmēja, jo mums nav tādas pieredzes. Zinām, ko spējam un redzam sevi kā apakšuzņēmējus.» Elektrifikācijas projektā uzņēmums gatavs startēt tandēmā ar Siemens, piedāvājot veikt būvniecības darbus, kuru netrūks – vajadzēs rekonstruēt gan sliežu ceļus, gan peronus, stacijas, stabus utt. Arī Rail Baltic neparedz tikai sliežu ceļu izbūvi. Pēc publiski pieejamām ziņām, jātop lielam skaitam jaunu inženierbūvju – tiltu, tuneļu. «Domāju, būs asa cīņa par šo pasūtījumu, bet tā nebūs cīņa starp vietējām kompānijām, bet gan starp tehnoloģijām,» viņa lēš.

Visu rakstu Ambīcija būvēt Rail Baltic lasiet 10. decembra laikrakstā Dienas Bizness.