Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga. Veidojot dzelzceļa Rail Baltica  trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro:

«Rail Baltica trases novietojums Latvijā tika veidots sadarbībā ar 15 novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā to intereses un novadu attīstības potenciālu. Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa  līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Salaspils novadā tiek plānots centrālais kravu terminālis ar plašu noliktavu un ražošanas teritoriju attīstību, tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.

Visi zemju īpašnieki, kurus skars jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projekta Rail Baltica trase, tiks informēti personīgi.  Jau septembra sākumā sazināsimies ar īpašniekiem, lai pārrunātu konceptuālo saskaņojumu un informētu par zemes vienības lielumu, kuru būs nepieciešams atsavināt Rail Baltica būvniecībai. Individuālā sarunā fiksēsim īpašnieku viedokli, vēlmes un nosacījumus vēl pirms atsavināšanas procesa. Šis ir nozīmīgs solis pirms atsavināšanas procesa uzsākšanas. Skarto fizisko personu īpašumu skaits samazināts no sākotnējiem 2000 uz 800. Vidējā atsavināmā platība uz fiziskajām personām  būs 1 ha. To izdevās sasniegt, runājot, sadarbojoties ar īpašniekiem un rodot konkrētus risinājumus, lai pasargātu īpašumus no šķērsošanas.»

Nozīmīga loma trases novietojuma noteikšanā bija tā saucamajiem vienotajiem transporta koridoriem. Latvijas vidusdaļā, no Stopiņu līdz Sējas novadiem  Rail Baltica trase 50 km garumā novietota kopā ar visai Latvijai stratēģiski nozīmīgo -330 kV elektropārvades līniju, Latvijas_Igaunijas starpsavienojumu. Rīgas pilsētā tiek izmantots esošais dzelzceļa koridors 27 km garumā –  Rail Baltica sliedes būs līdzās esošajam dzelzceļam.  Rail Baltica trasei izmantots arī bijušais dzelzceļa koridora Rīga-Ipiķi posms 6 km garumā Limbažu novadā. Kopā ar plānotajiem autoceļiem -Ķekavas, Iecavas un Bauskas apvedceļiem - Rail Baltica dzelzceļa līnija  būs novietota 25 km garumā.

Kopējais Rail Baltica trases garums Latvijas teritorijā būs 263 km, Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, 5km uz austrumiem no Ainažiem, Lietuvas robežu tā šķērso Bauskas novadā, netālu no Grenctāles.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.