Valsts kanceleja lidsabiedrības airBaltic akcionāru līguma grozījumos 2009. gadā nodrošināja maksimālu valsts interešu aizsardzību, norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

Valsts kanceleja noliedz to, ka 2009. gada 4. marta airBaltic akcionāru līgums ir atcelts 2010. gada 30. aprīlī, skaidrojot, ka 2010. gadā netika noslēgts jauns airBaltic akcionāru līgums, bet gan pieņemti 2009. gada līguma grozījumi. Pārskatāmības labad vienā dokumentā tika iekļauts pamatteksts ar veiktajiem grozījumiem. Tādējādi 2009. gada līgums nav atcelts, savā viedoklī laikrakstam Diena skaidro E. Dreimane.

«Salīdzinājumā ar 1995. gada airBaltic Dibināšanas līgumu, kas tika noslēgts ar SAS un investīciju fondiem, 2009. gada līgumā viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir tas, ka tika izslēgtas normas, ka privātais akcionārs nosaka pilnīgi visu airBaltic stratēģisko darbību,» norāda Valsts kancelejas direktore.

Viņa skaidro, ka pērn tika risinātas sarunas, lai panāktu maksimāli izdevīgākus nosacījumus valstij. Taču, tā kā līguma grozījumu veikšanai ir nepieciešama abu pušu piekrišana, nebija iespējams panākt visus iecerētos grozījumus. Kā vienu no būtiskākajiem sasniegumiem salīdzinājumā ar 2009. gada 4. marta redakciju Valsts kancelejas direktore min valsts tiesības noraidīt privātā akcionāra izvirzīto valdes locekļa kandidātu.

Kopš 2002. gada tika radīta situācija, ka privātais akcionārs (sākotnēji - SAS, vēlāk - Baltijas Aviācijas sistēmas - BAS) bez valsts, piekrišanas jebkurā mirklī varēja panākt, ka akciju proporcionālais sadalījums mainās tā, ka valstij paliek tikai aptuveni 47%, savukārt privātais akcionārs savu proporciju palielina (līdz aptuveni 52%), skaidro Valsts kancelejas pārstāve.

2009. gadā Valsts kancelejai ar BAS izdevās vienoties, ka nevienu būtisku jautājumu privātais akcionārs nevar pieņemt bez valsts piekrišanas. Tas tika panākts, nosakot, ka valdei visos būtiskajos jautājumos bija jāsaņem padomes piekrišana, kurā savukārt valstij bija vairākums locekļu (trīs no pieciem). Gadījumi, kad bija jāsaņem padomes piekrišana: biznesa plāns un budžets, ja tie būtiski izmaina airBaltic darbību; preču zīmju darījumi; darījumi starp airBaltic un akcionāriem vai to meitasuzņēmumiem; airBaltic bāzes lidostas nomaiņa no Rīgas lidostas uz citu lidostu Latvijas Republikā vai ārpus tās.