Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē izveidojis darba grupu, kurā darbojošies ministri cita starpā domās par to, kā mazināt sociālekonomisko krīzi Liepājā, ja finanšu grūtību plosītais metalurģijas milzis Liepājas metalurgs būs pakļauts ilgstošai dīkstāvei vai tā darbība tiks apturēta.

No ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā izriet, ka Liepājas metalurga akcionāri nav apliecinājuši gatavību pildīt prasības, ko valdība viņiem izvirzīja pagājušajā nedēļā, tostarp ieguldīt uzņēmuma darbības nodrošināšanā 25 miljonu latu no saviem personiskajiem līdzekļiem.

Gluži pretēji – esot indikācijas, kas liecina, ka privātie akcionāri nesaskata iespēju ieguldīt uzņēmuma glābšanā savus personiskos līdzekļus.

Tāpat ir radušās aizdomas par akcionāru rīcības godprātību, jo Valsts kase ir secinājusi, ka vēl pagājušajā nedēļā Liepājas metalurgs ir pārskaitījis kādam no saviem kreditoriem finanšu līdzekļus vairāku miljonu latu apmērā. Kopumā šī gada laikā Liepājas metalurgs saviem kreditoriem ir pārskaitījis ap 25 miljoniem latu. «Mums nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek izlemts, kurus rēķinus apmaksāt,» tā Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, piebilstot, ka minētie miljoni nav pārskaitīti nevienam nesen izveidotajā Liepājas metalurga kreditoru klubā ietilpstošajiem kreditoriem.

Kā zināms, Liepājas metalurga kreditoru klubā ir apvienojušies uzņēmuma lielākie kreditori - Valsts kase, kas jau šomēnes veiks Liepājas metalurga vietā valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu, Latvenergo, Citadele banka un SEB banka.

Liepājas metalurga akcionāri gan esot Valsts kasei apliecinājuši, ka meklēs iespēju no saviem līdzekļiem nomaksāt vismaz valsts galvotā kredīta procentu maksājumu, jo, saskaņā ar galvojuma līgumu, Valsts kasei uzņēmuma vietā problēmu gadījumā ir jāveic tikai pamatsummas maksājumu.