Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie uzņēmumu nevalstisko organizāciju vadītāji. Vienlaikus tiek norādīts uz līdzšinējiem ne pārāk veiksmīgajiem skaļajiem gadījumiem, kad valsts centusies palīdzēt, bet tas nav novērsis negatīvās sekas, bet gan, gluži pretēji, radījis sašutumu par politiķu rīcību. Faktiski par savdabīgu, bet veiksmīgu piemēru tiek minēta airBaltic, kura bez valsts «injekcijām» būtu pieredzējusi grūtas dienas. Savukārt kā neveiksmīgs piemērs tiek «mālēts» Liepājas Metalurgs, kura modernizācijai grūtā brīdī politiķi piešķīra valsts galvojumu, to arī nācās pildīt un samaksāt uzņēmuma vietā Itālijas bankai, bet tik un tā lūžņu pārkausēšanu armatūrā noturēt neizdevās. Tie ir tikai daži pēdējo gadu skaļākie piemēri, jo vēl jau ir Parex bankas pārņemšana un sadalīšana labajā un sliktajā bankā, bet vēl senākā pagātnē var atrast Latvijas kļūšanu par Bankas Baltija akcionāru un kredītiestādes nogrimšanu.

«Ja Eiropā valstu valdība tieši vai netieši glābj savās valstīs esošus uzņēmumus, ar ko Latvija būtu sliktāka?» uz vaicāto, vai valdībai vispār būtu jāvērtē, glābt vai neglābt kādu kompāniju, ar pretjautājumu atbild Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš.

Visu rakstu Valsts glābšanas riņķis – izņēmuma gadījums  lasiet pirmdienas, 28.novembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.