Pēdējā laikā ir būtiski mainījies tas, ko klienti un sadarbības partneri gaida no uzņēmumiem. Līdzās efektīviem pakalpojumiem, vērtīgiem produktiem un labiem finanšu rādītājiem tiek aizvien vairāk prasīts tas, lai uzņēmuma darbība radītu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā. Šīs cerības, kas tiek liktas uz sociālajiem, vides un pārvaldības aspektiem, var apkopot zem saīsinājuma ESG (Environmental, Social and Governance).
Aizvien aktuālāka kļūst atbildība. Lai tā būtu sociālā vai vides atbildība
Skepast&Puhkim pēdējo 20 gadu laikā ir izaudzis par vadošu vides ietekmes novērtētāju, plānojumu izstrādātāju un infrastruktūru projektētāju. Kā norāda uzņēmuma ilgtspējības vadītāja Annemari Kask, ESG ir sācis pārveidot esošo biznesa loģiku. “Klientiem ir radies priekšstats, ka indivīda līmenī tiem ir grūti kaut ko pa īstam mainīt. Tāpēc tie raugās uz uzņēmumiem, kuriem ir lielāka iespēja ietekmēt izmaiņas sabiedrībā. Un tā dara ne tikai klienti, bet arī sadarbības partneri un lielas institūcijas, kā Eiropas Savienība,” min A. Kask, piebilstot, ka visvairāk no uzņēmumiem tiek gaidīts ieguldījums klimata jomā.
Klimata izmaiņu jautājums ir kļuvis par centrālo tēmu kā vietējā, tā arī starptautiskajā līmenī. Arī Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunus mērķus oglekļa neitralitātes panākšanai. Saistībā ar to, sākot ar 2026. gadu, daudziem lielajiem uzņēmumiem būs pienākums iesniegt ilgtspējības pārskatu. Lai šo pārskatu būt iespējams iesniegt, ziņu apkopošana ir jāuzsāk jau no 2025. gada sākuma.
Iespēja pārvaldīt riskus un rast iespējas
A. Kask norāda, ka ilgtspējības principu ievērošanai nav jābūt tikai pienākumam. “Patiesībā tā ir prasme pārvaldīt riskus, kas ir saistīti ar uzņēmuma darbību. Lai, piemēram, uzņēmumam nebūtu jāpārtrauc sava darbība plūdu vai sausuma dēļ. Vai lai būtu zināms sadarbības partneru ekoloģiskais pēdas nospiedums un rīcība vides jautājumos. Papildus pretimnākšanai klientu vēlmēm ilgtspējība ir arī darbinieku vervēšanas rīks, kas uzrunā jauno paaudzi,” A. Kask apkopo tēmas būtiskumu.
Tādējādi ilgtspējības pārskats ir drīzāk uzņēmumu iespēja kartēt riskus un rast iespējas savai izaugsmei. Viena no pārskata neatņemamām sastāvdaļām ir siltumnīcefekta gāzu mērīšana, kas ļauj izvērtēt un atrast iespējas, kā turpmāk samazināt organizācijas vides ietekmi. Tas ir kontrolēts process, kurā uzņēmums kartē savas tiešās un netiešās oglekļa emisijas, sākot ar rūpnieciskajām emisijām un beidzot ar, piemēram, oglekļa pēdas nospiedumu, kas rodas, braucot uz darbu vai ražojot birojā izmantojamo elektrību.
A. Kask min, ka siltumnīcefekta gāzu mērīšana ļauj uzņēmumam noskaidrot visas savas piegādes ķēdes pēdas nospiedumu. “Tas nozīmē to - ja kādu mazāku uzņēmumu tas it kā neietekmē, šī informācija joprojām ir būtiska, ja tas sadarbojas ar kādu lielāku uzņēmumu, kuram ir pienākums iesniegt ilgtspējības pārskatu,” viņa piebilst.
Uzņēmums Skepast&Puhkim siltumnīcefekta gāzu pēdas nospiedumu ir mērījis gan Eiropas Savienības finansējuma projektiem, gan arī dažādiem derīgo izrakteņu un infrastruktūras projektiem, kā arī, piemēram, biogāzes ražotājiem. Lai gan klientiem pēdas nospieduma noskaidrošanai ir nepieciešams pielāgots risinājums, darba process, saskaņā ar A. Kask teikto, vienmēr ir vienāds.
“Lai gan tēma var šķist sarežģīta, izmešu daudzuma noskaidrošana priekš uzņēmuma ir salīdzinoši vienkārša un parasti neprasa papildu pētījumus. Tas nozīmē, ka aprēķinām emisijas, pamatojoties uz pieejamo dokumentāciju. Infrastruktūras projektu gadījumā Skepast&Puhkim šobrīd ir vienīgais, kas aprēķina ceļa posmu emisijas arī ar BIM modeļa palīdzību,” darba procesu skaidro A. Kask.
“Būtiskākais ir gūt priekšstatu par uzņēmuma pamata situāciju. Tad mēs emisijas sadalām kategorijās un apkopojam datus. Kad rezultāti ir skaidri, tad sniedzam savus ieteikumus un sadarbībā ar klientu izstrādājam norādes par to, kā būtu iespējams uzlabot ilgtspējību. Lai panāktu pozitīvas izmaiņas un nodrošinātu to stabilitāti, svarīgi ir nepārtraukti uzraudzīt izmešu izmaiņas,” saka A. Kask.
