To rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati par apstrādes rūpniecības produkcijas izlaidi un apgrozījumu pa ceturkšņiem 2008.-2010. gadā. 2008. gada līmeni pērn ir pārspējusi koksnes izstrādājumu (+17,99%), farmaceitisko preparātu (+13,2%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+11,11%) ražošana, kā arī ķīmisko vielu un produktu (+10,08%) ražošana.

Savukārt pārējās ražošanas jomas vēl 2010. g. nebija atguvušas 2008. gadā sasniegto. Tiesa gan, papīra un tā izstrādājumu ražošanā šis  iztrūkums bija niecīgs - tikai 0,7% apmērā, poligrāfijai jau nedaudz vairāk - 3,4%. Faktiski teju vai visas rūpniecības nozares 2010. g. ir uzrādījušas labākus rezultātus nekā 2009. g.

Jāpiebilst, ka pārtikas produktu ražošana ir vienīgā nozare, kurā pērn produkcijas izlaide un apgrozījums bija mazāks ne tikai par 2008. gadu, bet arī par 2009. gadu. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, komentējot CSP datus, norāda: tas var liecināt, ka pārtikas nozare lielākoties orientēta uz iekšējo tirgu, kur kritums ir mežonīgs un eksports to nespēj kompensēt. Pirktspējas un patērētāju skaita samazinājums ir galvenie iemesli šādiem rādītājiem, bet, lai spriestu detalizētāk, jāvērtē situācija pa nozarēm atsevišķi.

Faktiski strauju kritumu un tikpat strauju pieaugumu - V veida scenāriju (2010./ 2009.) ir īstenojusi koksnes izstrādājumu (+41,9%), metālu (+52,3%), elektrisko iekārtu (+37,6%), kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju (58%) ražošana.

Nedaudz lēnāku U veida scenāriju spējusi īstenot datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+26,1%), gatavo metālizstrādājumu (+21,4%), nemetālisko minerālu (+21,3%), tekstilizstrādājumu (+19,8%), papīra izstrādājumu (+19,9%) ražošana. Savukārt L veida - jeb ļoti lēnu atgūšanos demonstrē dzērienu (+1,4%), mēbeļu (+1,58%) ražošana.

Vienīgā nozare, kura globālo ekonomisko krīzi neizjuta, ir ķīmisku vielu un produktu ražošana, jo statistika nerāda kritumu, ļoti nelielu kritumu  2009./2008. uzrāda farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana. Latvijas ķīmijas un farmācijas rūpniecība ir nozare, kas turpinās kāpināt apjomus, un vēl svarīgāk - ne tikai ražošanas, bet arī eksporta apjomus,» DB sacīja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Tas skaidrojams ar to, ka farmācijas nozarē biznesa kultūra un vide prasa nepārtrauktus ieguldījumus produktu izstrādē un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.