"Skrinings.lv" izstrādātāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Longenesis" tehniskā vadītāja Emīla Sjundjukova skatījumā pirmās nedēļas interese par krūts vēža riska faktoru atpazīšanu esot visai labs rezultāts. Kad platformas lietotāju skaits būs gana liels, ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt Slimību profilakses un kontroles centru. "Gribam parādīt, ka ir jaunāks veids, kā iesaistīt sievietes klasiskajā krūts vēža skrīningā, paplašinot aptverto populāciju un piedāvājot apmaksātus izmeklējumus arī jaunākām sievietēm augsta riska grupā. Aptverot plašāku sieviešu skaitu arī jaunākā vecumā riska grupās, ļautu atpazīst saslimšanu agrīnākā stadijā un samazināt saslimušo skaitu," teic E. Sjundjukovs.

Platformas koncepciju izstrādājuši Latvijas Universitātes Datorikas un Medicīnas fakultātes pasniedzēji un studējošie sadarbībā ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes medicīnas tehnoloģiju projektu studiju "DF LAB", Sieviešu Onkoloģijas pacientu asociāciju "Vita", medicīnas tehnoloģiju uzņēmumu "Longenesis" un Rīgas Stradiņa universitātes studentu populārzinātnisko žurnālu "Semper Anticus".

Komanda pērn vasarā sāka darbu, apkopojot vairāk nekā 150 zinātniskās publikācijas par dažādiem riska faktoriem un sāka darbu pie matemātiskā modeļa. "Platforma ir paredzēta, lai ļoti vienkāršā veidā un formā informētu par to, kas ir krūts vēzis, kādi ir riski ar to saslimt, ko sieviete var un ko nevar ietekmēt. Informācija ir pietiekami nepatīkama, lai negribētu par to domāt, tāpēc platformu esam veidojuši vizuāli pēc iespējas patīkamāk," saka Linda Šeibe, "Longenesis" dizainere.

Latvijā krūts vēzis skar katru astoto sievieti un ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs. Galvenie rīki cīņā ar to ir agrīna diagnostika un prevencija. Latvijā krūts vēža skrīnings tiek veikts sievietēm vecumā, sākot no 50 gadiem. "Longenesis" medicīnas pētnieks Maksims Maštalers norāda, ka atsaucība Latvijā esot diezgan zema – ap 42%, bet, vadoties pēc rādītājiem citur Eiropā, iesaistei vajadzētu būt vismaz 70%. E. Sjundjukovs pieļauj, ka viens no iemesliem zemai iesaistei skrīningā ir psiholoģiskais slogs, jo, sievietei ienākot ārsta kabinetā, ir divas iespējamās atbildes – audzējs ir vai nav. Ja saslimšanas nav, pēc diviem gadiem atkal tiek veikta tāda pati procedūra. Problēmu radot arī valodas barjera – ne vien tas, ka daļu krievvalodīgo sieviešu šī ziņa nesasniedz, gan arī vēstules birokrātiskā valoda. Pat cilvēkiem no nozares vajag šo tekstu pārlasīt divas reizes – kā gan lai to izprot cilvēki bez specifiskas izglītības?" tā E. Sjundjukovs.

E. Sjundjukovs uzsver, ka "skrinings.lv" nekādā ziņā neaizvieto valsts skrīninga programmu, bet gan cenšas iesaistīt plašāku sabiedrības grupu – sievietes vecumā līdz 50 gadiem. Piemēram, Apvienoto Arābu Emirātu Veselības ministrijas statistika liecina, ka 21,5% sieviešu, kurām ir krūts vēzis, ir vecumā līdz 50 gadiem. "Pat, ja sievietei nav krūts vēža, ir daudzi faktori, kas to var veicināt. Ir labi tos apzināties un pašai kontrolēt. Jo apzinīgāks un proaktīvāks cilvēks, jo vairāk samazina iespēju saslimt ar krūts vēzi," viņš saka. M. Maštalers piebilst, ka ne vienai vien sievietei pārbaude 50 gadu vecumā ir novēlota, jo audzējs jau ir attīstījies un ārstēšana tādos gadījumos ir smagāka un ilgāka.

"Mēs visi valstiskā līmenī ekonomiski un veselības ziņā gribam, lai ar krūts vēzi saslimst un nomirst pēc iespējas mazāk sieviešu," teic E. Sjundjukovs. L. Šeibe uzsver, ka ir svarīgi nevis baidīties, bet gan būt informētai un spēt laikus atklāt saslimšanu. "Ja krūts vēzi atklāj agrīnā stadijā, ir visas iespējas to pilnībā izārstēt. Agrīna diagnostika uzlabo dzīves kvalitāti gan ārstēšanas procesā, gan atlabstot. Arī ārstēšanas izmaksu slogs veselības sistēmai ir zemāks, ja izdodas slimību konstatēt agrīnā stadijā," tā viņa. M. Maštalers piebilst, ka pirmajā stadijā izdzīvo teju 99% pacienšu. "Viss, kas jāizdara, ir proaktīva dalība savā veselībā," viņš uzsver.

"Skrinings.lv" veidotāji vēlas pievērst sabiedrības uzmanību krūts vēzim, pašizglītībai un paškontrolei, lai rosinātu domāt, ka par veselību ir jārūpējas proaktīvi. Pagaidām platformā pieejams viens no trim testiem par dzīvesveidu un reproduktīvajiem datiem, kā rezultātā iegūt personalizētus ieteikumus. Drīzumā plānots to papildināt ar pašizmeklēšanās paņēmieniem. Trešais papildinājums būs genotipiskie dati – cilvēki varēs augšupielādēt datni ar savu ģenētisko informāciju, ko saņem pēc laboratoriju testa. M. Maštalers teic, ka platformā būs pieejama gan pašizmeklēšanās shēma, gan informācija par agrīniem simptomiem, kas var norādīt uz krūts dziedzera vēža pazīmēm. Viņš piebilst, ka pašizmeklēšanos un rezultātu piefiksēšanu "skrinings.lv" vēlams veikt regulāri.

"Skrinings.lv" komanda iecerējusi aktivizēt sabiedrības iesaisti pētījumos. "Šī ir jauna koncepcija, kā varam izveidot tiltu starp pētniekiem un sabiedrību," teic E. Sjundjukovs. Medicīnisko pētījumu veicējiem ir grūti atrast un iesaistīt pacientus un cilvēkus ar konkrētiem riska faktoriem, kas ļautu cilvēcei ātrāk atrast jaunus ārstēšanas vai izmeklējumu veidus un pētījumu dalībniekiem piekļūt jaunām iestrādnēm. Līdz ar to "skrinings.lv" ar laiku varētu būt platforma, kur ne tikai sievietes piefiksē savu stāvokli un iegūst informāciju, bet arī pētniekiem dod iespēju uzrunāt tos interesējošās grupas. "Gribam ļaut pētnieciskajām organizācijām uzrunāt dalībnieces, protams, ievērojot visus privātuma noteikumus. Sievietes dati paliek tikai viņas lietošanā, bet, ja viņa dod savu piekrišanu, ko pēc tam ir iespēja atsaukt, mēs tos izmantojam ekstrapolētā veidā. Mēs nezinām, kura sieviete ir aizpildījusi šo anketu, bet redzam, ka ir vairākas, kuras konkrētajā vecuma grupā aktīvi sporto. Ja pētnieki izstrādā jaunu pētījumu, kur nepieciešamas fiziski aktīvās sievietes, viņi platformā varēs viņām izsūtīt uzaicinājumu, nezinot konkrētās personas. Sievietēm būs iespēja izlemt, vai viņas vēlas pievienoties," teic E. Sjundjukovs.

Platformas risinājumu izstrādājis veselības tehnoloģiju uzņēmums "Longenesis", kas strādā pie inovatīviem risinājumiem, kas vērsti uz prospektīvajiem pētījumiem – sasaista zinātniekus ar sabiedrību un pacientu kohortām un iesaista tos pētījumos, kas ļauj paātrināt jauno zāļu un terapiju atklāšanu. Vaicāts, vai "skrinings.lv" ir iespējams attīstīt kā biznesu, E. Sjundjukovs uzsver, ka šī ir bezpeļņas iniciatīva, kas vērsta uz pašizmeklēšanās kultūras veicināšanu. Tomēr tas varētu attīstīties par biznesu, ja šis rīks tiktu izmantots arī citām saslimšanām un piedāvāts citās valstīs. "Plānojam to piedāvāt arī citās valstīs un citām onkoloģiskajām saslimšanām," saka E. Sjundjukovs.