Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu. 

ASV gadījumā valdības institūcijas sadarbojas gan ar dažādiem datu vākšanas un apkopošanas uzņēmumiem, gan ar lielajiem tehnoloģiju milžiem - "Alphabet", "Facebook" un "Amazon", raksta "WSJ". Mērķis tam visam ir bez ārstu iesaistīšanas noteikt cilvēkus, kuri saskārušies ar kādu koronavīrusa inficēto, lai tad attiecīgi varētu veikt vajadzīgās pārbaudes. Tāpat dažādas šādas tehnoloģijas var līdzēt dažādu sodu noteikšanā (piemēram, kāds bezpilota lidaparāts konstatējis, ka nepareizajā laikā atrodies nepareizajā vietā).

No vienas puses tas krīzes situācijās, protams, ir saprotams, bet no otras – tas arī testēs cilvēku personīgās telpas limitus. Privātuma tiesību aizstāvji pauž satraukumu, ka par pieņemtajiem mēriem un to, kas vēl tiek vien plānots, pieejama ierobežota informācija. Būtībā bez cilvēku piekrišanas valdībai (un varbūt vēl kādiem citiem) var būt pieejami dažādi dati, piemēram, par cilvēku atrašanās vietu, kuri var tikt izmantoti arī vēlāk. 

"Mēs saprotam, ka esam krīzes stadijā, un ierasto brīvību koriģēšana ir nepieciešamība. Tomēr ļoti svarīgi, ka šī koriģēšana ir vien īslaicīga. Tāpat valdībām ir jābūt atklātām par tehnoloģijām, ko tās izmanto vai vēl grib izmantot," "WSJ" klāsta "Electronic Frontier Foundation" vadība.

Sejas atpazīšanas tehnoloģijas par ikdienas sastāvdaļu kļuvušas Ķīnā. Tiek ziņots, ka tur gan šīs tehnoloģijas, gan telekompānijas (tās nosaka tālruņu atrašanos) palīdzējušas izsecināt, uz kurieni cilvēki no vīrusa skartajām teritorijām aizceļojuši (kad vēl nebija noteikta krasa pārvietošanās ierobežošana) un ar ko šie cilvēki pēc tam tikušies. 

Tomēr, ja pirms kāda laikā varēja šķist, ka tas vairāk attiecas uz tādu valsti kā Ķīna, tad nu pieejamā informācija liecina, ka valdības kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas arvien plašāk tiek izmantotas arī Rietumos. Pārsvarā šādu tehnoloģiju ieviešana publiskajā vidē tiek saistīta ar nepieciešamību pēc lielākas drošības.

Šādas arvien gudrākas tehnoloģijas dzīvi var padarīt ērtāku, piemēram, personas identificēšana notiek automātiski un ātri. Tāpat tas droši vien ļautu mazināt izmaksas - vairs nebūtu jānodarbina vesels pulks ar darbiniekiem, kuru uzdevums ir savākt un apstrādāt šāda veida informāciju vai kaut ko uzmanīt. 

Jau ziņots - monētas otra puse, protams, nozīmē, ka vēl lielākā mērā tiktu upurētas cilvēku tiesības uz privātumu. Turklāt zināmas bažas ir par to, ka laicīgās varas kontrolētām institūcijām par jebkuru indivīdu pieejamā informācija var būt jau pārāk daudz.

Pēdējā laikā sitamā lomu tradicionāli izpelnījusies arī skaidra nauda. Tā tiek saukta par netīru un nu dažkārt vainota gluži vai vīrusa izplatīšanās procesā. Tas ir papildu tam, ka tā tiek saistīta ar izvairīšanos maksāt nodokļus, naudas atmazgāšanu, citiem smagiem noziegumiem un pat – terorismu.

Pēdējā laikā daudzas pasaules varas aktīvi strādājušas pie skaidras naudas izskaušanas, un šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī Latvija, kas darbību ar skaidru naudu apgrūtina, sadārdzina vai dažos gadījumos pat padara tuvu neiespējamai. 

Cilvēki tiek sabiedēti, lai uz to brīvības rēķina, tiem apsolot lielāku drošību, ieviestu arvien stingrākus kontroles mehānismus. Tādējādi saprotams, ka ik palaikam uzpeld neapmierinātība, ka vara apšaubāmi demokrātiskā veidā cilvēkiem atņem nozīmīgas to brīvības, kuras tai nemaz tik vienkārši tiem nevajadzētu atņemt.