Fintech Latvija asociācija pieņēmusi lēmumu neturpināt dalību organizētajās formālajās darba grupās par nebanku finansētāju uzraudzības maiņu, kamēr diskusiju formāts netiks mainīts no informatīva uz konstruktīvu. Līdzšinējais sarunu cikls ir pierādījis, ka nozares balss dokumentu izstrādes stadijā tiek ignorēta.
Reaģējot uz Finanšu ministrijas (FM) kārtējo aicinājumu diskusijām par nebanku finansētāju uzraudzības pārcelšanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Banku (LB), Fintech Latvija asociācija pieņēmusi lēmumu par dalības pārtraukšanu līdzšinējā formātā. Pieredze liecina, ka nozares sniegtie argumenti dokumentu projektos netiek iestrādāti, padarot tikšanās par formālu procedūru bez praktiskas ietekmes.
Vienlaikus Fintech Latvija asociācija apstiprina, ka visi Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iesniegtie priekšlikumi un iebildumi paliek spēkā un tiek pilnā mērā uzturēti, un nepiedalīšanās konkrētās sanāksmē nav interpretējama kā attiekšanās no tiem vai to atsaukšana.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uztur līdz šim paustos iebildumus un priekšlikumus, nepiekrītot reformas tālākajai virzībai pašreizējā redakcijā.
"Mēs augstu vērtējam valsts pārvaldes laiku un savu biedru ekspertīzi, tāpēc uzskatām par nelietderīgu piedalīties sanāksmēs, kas tikai imitē dialogu un sarunas ar nozari. Neskatoties uz nozares atvērtību dialogam, paustās bažas par iecerētās reformas negatīvo ietekmi netiek ņemtas vērā un reforma vienkārši milzu tempā tiek dzīta uz priekšu. Mēs vienmēr esam gatavi kopīgi strādāt pie risinājumiem, kas sniegs patiesu labumu patērētājiem un nozares konkurētspējai, tāpēc esam gatavi atgriezties sarunās, tiklīdz būs redzams, ka tas ir īsts dialogs," saka Tīna Lūse, Fintech Latvija asociācijas vadītāja.
Noraidīti jeb pēc būtības nav ņemti vērā apmēram 80 % no sarunu procesā iesniegtajiem vairāk nekā 160 priekšlikumiem, kurus rosināja Fintech Latvija asociācija, LTRK, LDDK, patērētāju tiesību aizsardzības nevalstiskajām organizācijas un nozares uzņēmumi. Savukārt pieņemtas galvenokārt ir tikai redakcionālas vai informatīvas izmaiņas. Arī valsts institūciju līmenī, piemēram, Ekonomikas un Tieslietu ministriju izteiktie juridiskie un sistēmiskie apsvērumi (piemēram, par kompetenču sadalījumu un nereālistiskiem reformas ieviešanas termiņiem) nav būtiski ietekmējuši gala dokumenta saturu.
Saskaņojumu jautājuma tālākai virzībai sniegusi vien pati atbildīgā FM, LB un bankas pārstāvošā Finanšu nozares asociācija, kas vienlaikus saglabā iebildumus par nepietiekamu skaidrību attiecībā uz patērētāju aizsardzības nodrošināšanu.
“Mēs arvien neredzam uzlabojumus, ko šī reforma sniegtu nebanku sektoram vai klientiem, taču redzam daudz birokrātisku un finansiālu risku. Solītās uzraudzības maksas samazināšanās vietā, projektos iestrādātais modelis virknei uzņēmumu ikgadējo uzraudzības maksu palielinās divas reizes. Savukārt jautājums par datu pieejamību visiem finanšu sektora dalībniekiem uz vienādiem noteikumiem, netiek risināts nemaz. Šobrīd patērētāju kreditēšanas uzņēmumi datus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības prasību izpildei no valsts pērk, kamēr bankas un apdrošinātāji tos saņem bez maksas. Tas ne vien rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, bet arī reālus riskus atbilstības nodrošināšanā. Nozares uzņēmumi atbalsta modernas un efektīvas uzraudzības ideju, bet nepiekrīt sasteigtām reformām, kas pasliktina uzņēmējdarbības vidi Latvijā,” norāda Tīna Lūse.
Tāpat plānotā uzraudzības institucionālā maiņa rada negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, kas ir pretrunā ar sākotnēji deklarēto mērķi mazināt administratīvo slogu un izmaksas.
