Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Fragments no mini intervijas, kas publicēta 13. augusta laikrakstā Dienas Bizness


Vai ir vēl kādi solījumi, piemēram, saistībā ar uzņēmumu privatizāciju?

Nē, memorandā nav ietverti nekāda veida solījumi.

Vai memoranda teksts pirms parakstīšanas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē? Ja jā, tad kurā? Vai tas tika skatīts slēgtā sēdes daļā? Ja jā, tad kāpēc tas tika skatīts valdības sēdes slēgtā daļā?

Jā, šis jautājums tika izskatīts MK 3. jūlija sēdes slēgtajā daļā. Jautājums tika skatīts MK sēdes slēgtajā daļā, ņemot vērā abu pušu vienošanos, ka šis jautājums netiek publiskots līdz memoranda parakstīšanas brīdim.

Kāpēc informācija par šādu saprašanās memorandu sabiedrībai nebija pieejama iepriekš?

Saistībā ar abu pušu vienošanos, ka šis jautājums netiek publiskots līdz memoranda parakstīšanas brīdim.

Vai valsts joprojām saglabās un neatteikties no kontrolpaketes abos uzņēmumos?

Pagājušā gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka uzņēmumi Lattelecom un LMT netiks apvienoti vai pārdoti.

Vai, Lattelecom un LMT «koordinējot stratēģiju», «izstrādājot vienotu stratēģiju» un «novēršot pakalpojumu dublēšanu», faktiski tiks apvienoti bez juridiskas apvienošanas?

Nē, memorands neparedz ne faktisku, ne juridisku Lattelecom un LMT apvienošanu. Pagājušā gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka uzņēmumi Lattelecom un LMT netiks apvienoti vai pārdoti, un nekādas atkāpes šajā jomā nav.


Plašāk lasāms 13. augusta laikrakstā Dienas Bizness

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.