Asociācija skaidro, ka "deep tech" jaunuzņēmumi risina kompleksas problēmas medicīnā, biotehnoloģijās, aizsardzībā, enerģētikā, kosmosa tehnoloģijās, mākslīgajā intelektā un jaunos materiālos. No citiem uzņēmumiem tos atšķir garāks tehnoloģiskās attīstības cikls līdz komercializācijai, kā arī augsts tehnoloģiskais risks. Tomēr šīs ir jomas, kurās tehnoloģiskā neatkarība ir nozīmīga nacionālās drošības un ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) līmenī "deep tech" ir atzīts kā stratēģiska prioritāte, un Eiropas Inovāciju padome (EIC) 2026. gadā šim sektoram ir atvēlējusi vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.

Finansējuma trūkuma dēļ daudzi perspektīvi zinātnē balstīti projekti Latvijā nenonāk ne līdz testēšanai reālos apstākļos, ne līdz tirgum, jo šajā stadijā investori vēl nav gatavi ieguldīt augsta tehnoloģiskā riska dēļ, uzsver "Startin.LV".

Asociācijā vēsta, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") nepiedāvā finansēšanas instrumentu, kas būtu piemērots agrīnas stadijas "deep tech" jaunuzņēmumiem, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības dēļ, kas pirmskomerciālas stadijas zinātņietilpīgiem uzņēmumiem bez ieņēmumiem ir neizpildāmi nosacījumi. "Altum" līdzfinansētie riska kapitāla fondi kopumā ir vērsti uz agrīnas stadijas uzņēmumiem, bet neviens no tiem nav specializēts tieši "deep tech" sektoram.

"Startin.LV" vadītājs Roberts Alhimionoks norāda, ka rezultātā patlaban sanāk, ka valsts finanšu iestāde, kuras uzdevums ir novērst tirgus nepilnības, šo tirgus nepilnību nenovērš. Viņš uzsver, ka, ja Latvija vēlas sevi pozicionēt kā "deep tech" reģionālo līderi vai centru, ir jāmeklē veidi, kā piedāvāt "deep tech" uzņēmumiem instrumentus, lai tie Latvijā ne tikai izveidotos, bet arī paliktu un augtu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ir instruments, kas tieši mērķēts zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem. Tas prasa 50% līdzfinansējumu un piedāvā avansu 35% apmērā, turklāt gadījumos, ja uzņēmums jau ir piesaistījis investīcijas. Gandrīz gada laikā instruments ir apgūts 25% apmērā, jo tas neatbilst mērķa grupas vajadzībām, norāda "Startin.LV".

Tāpat asociācijā uzsver, ka citi atbalsta instrumenti primāri paredz priekšfinansējumu, līdzfinansējuma prasības un izdevumu atmaksas principu, kas agrīnas stadijas "deep tech" jaunuzņēmumiem biežāk ir neizpildāmi nosacījumi. Salīdzinājumam ES arvien vairāk virzoties uz "lump sum" principu un avansa maksājumiem, bet Latvijā šāda pieeja joprojām netiek izmantota.

Asociācijā norāda, ka Latvijā radītie zinātņietilpīgie uzņēmumi biežāk ir spiesti pārreģistrēt savu saimniecisko darbību uz citām valstīm, jo to īpašniekiem pieejamie personiskie līdzekļi ātri izsīkst, bet valsts ar stratēģisku pieeju kavējas.

Zinātņietilpīgā jaunuzņēmuma "PrintyMed" dibinātāja un izpilddirektore Jekaterina Romanova atzīmē, ka vietējie investori nav gatavi ieguldīt biotehnoloģijās agrīnā stadijā, savukārt ārvalstu investori sagaida uzņēmuma pārcelšanos uz citu valsti. Viņa norāda, ka daļa uzņēmuma darbības pārcelta uz Saūda Arābiju, jo Latvijā neesot instrumenta, kas ļautu turpināt attīstību.

Jau ziņots, ka Rīgā no 14. un 15. maijā norisināsies Ziemeļeiropas zinātņietilpīgās uzņēmējdarbības konference "Deep Tech Atelier", pulcējot vairāk nekā 2000 zinātnieku, tehnoloģiju ekspertu, uzņēmēju, investoru un publiskā sektora pārstāvju.

"Startin.LV" ir nevalstiskā organizācija, kas apvieno vairāk nekā 100 biedru. Asociācija dibināta 2026. gadā, un tā strādā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, tostarp veicinot Jaunuzņēmumu likuma un modernizēta akciju opciju regulējuma pieņemšanu, kas ļauj jaunuzņēmumiem konkurēt par talantiem globālā mērogā.