Līdz ar to likumdevējam jāmeklē veidi, kā sekot līdzi naudas apritei, kas ir būtisks šībrīža izaicinājums, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» uzsvēra eksperti.

Esošā regulējuma ietvaros jauna finanšu tehnoloģiju uzņēmuma izveide aizņem aptuveni gadu, taču nozare ir tik dinamiska, ka šis termiņš, ko patērē uz ienākšanu tirgū vien, ir nepieņemami ilgs, uzsvēra tirgus dalībnieki. Regulējumam ir jābūt labvēlīgam un vērstam uz finanšu tehnoloģiju kompāniju ienākšanu tirgū, ko var nodrošināt ar regulatorās smilšukastes principa ieviešanu, kuras ietvaros uzņēmēja un regulatora sadarbības pamatā būtu aktīvs dialogs, informācijas un zināšanu apmaiņa un iespēja ieklausīties iesaistīto pušu viedoklī. Inovācijām un modernai, sabalansētai attīstībai ir nepieciešams sabalansēts tiesiskais regulējums. Vairākums no ekspertiem atzina, ka tiesu sistēma Latvijā ir tās Ahileja papēdis, un šajā ziņā Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm. Eksperti minēja efektīvu regulējumu kā priekšnosacījumu sektora attīstībai, piebilstot, ka regulatoram nav jācenšas regulēt pilnīgi visus finanšu tehnoloģiju kompāniju darbības aspektus – dažkārt nozare pati pašregulācijas veidā spēj attīstīt efektīvus un praktiskus risinājumus, kas ir efektīvāki par mākslīgi regulētiem un uzspiestiem noteikumiem.

Vēsturiski termins «finanšu tehnoloģijas» ir ticis attiecināts uz jebkuru jauninājumu, kas attiecas uz to, kā cilvēki mijiedarbojas biznesa darījumos, prezentācijā sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Ventspils Augstskolas viesprofesors un vadošais pētnieks Jānis Vucāns. Šādā izpratnē to var attiecināt uz plašu darbību spektru, kas ietver šodien tik pašsaprotamu lietu kā dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas ieviešana, bet tajā pašā laikā ietver arī digitālās naudas izgudrošanu un darījumu ar to nodrošināšanu. Savukārt mūsdienās šajā kontekstā runājam jau par kriptovalūtām, uzsver eksperts. Likumdevējam nemitīgi jāseko līdzi strauji mainīgajām tirgus tendencēm. «Mēs no likumdevēja viedokļa dažādos aspektos esam centušies būt iespējami moderni, tādi, kas atbalsta arī digitālo tehnoloģiju ieviešanu,» viņš uzsvēra. Kad 2016. gadā valdība izstrādāja savu rīcības plānu, tajā tika iekļauts arī punkts saistībā ar finanšu tehnoloģijām, bet kā viens no uzdevumiem tika minēta finanšu un kapitāla ilgtspējīgas attīstības koncepcijas izstrāde ar mērķi ieviest inovatīvus finanšu pakalpojumus (tajā skaitā finanšu tehnoloģiju pakalpojumus) un pozicionēt Latviju kā bāzi starptautisko finanšu pakalpojumu sniegšanai. «Tomēr situācija ir izveidojusies tāda, ka iepriekš par bāzi domājām saistībā ar banku pakalpojumiem, taču 2018. gada sākums – ABLV Bank un Igaunijas Danske Bank gadījums – Baltijai uzliek citu uzsvaru par to, kā mums pozicionēt valsti kā bāzi, un, iespējams, finanšu tehnoloģijas ir tieši virziens, kurā jāiet,» pieļauj J. Vucāns.

Visu rakstu Izaicinājumi - nodokļi un drošība lasiet piektdienas, 5.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.