Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. 

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. 

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.  

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

“Es lepojos ar Latvijas jaunuzņēmumiem, tomēr uzskatu, ka varam darīt daudz vairāk to atbalstam. Latvijai nepieciešams vairāk jaunuzņēmumu, vairāk jaunuzņēmumiem piesaistītā finansējuma un cilvēkresursu. Mums ir jābūt ambiciozākiem, tādēļ priecājos par uzsākto sadarbību ar jaunuzņēmumu ekosistēmu, no kuras iegūsim mēs visi. Es uzskatu, ka tieši jaunuzņēmumiem ir lielākais potenciāls pārnest uz tautsaimniecību mūsu zinātnieku atklājumus un inovācijas, tostarp dziļajās tehnoloģijās. Turklāt jaunuzņēmumi veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem, aprites un digitālo ekonomiku, tīru enerģiju, industriālajām inovācijām un klimata pārmaiņu mērķiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu par strauji augošiem uzņēmumiem.

“Mūsu mērķis bija noskaidrot, kas jaunuzņēmumu ekosistēmai ir nepieciešams, lai tā varētu paplašināties un tās dalībnieki augt, radot taustāmu pienesumu valsts ekonomikai. Mēs katru dienu konsultējam jaunuzņēmumus un zinām, cik grūti tos ir izveidot. Vēl izaicinošāk ir izveidot patiesi veiksmīgu, strauji augošu uzņēmumu, kas pelnītu miljonus un nodarbinātu simtiem cilvēku. Taču Latvijā jau ir veiksmīgi piemēri. Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, kāda ir to veiksmes formula,” uzsver A. Janulis.

Pētījums atklāj, ka divi galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras jaunuzņēmumi, ir pastāvīgais talantu un iespējkapitāla fondu finansējuma trūkums. Tāpat pētījums iezīmē potenciālo uzlabojumu virzienu: jaunuzņēmumu dibinātāji, vairāk sekojot līdzi izmaiņām ES tiesības aktos, var veiksmīgāk pielāgot savu biznesa modeli strauji mainīgajai uzņēmējdarbības videi.