Cīņa
par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās,
piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka.
Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt
un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem,
kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt
finansiāli veiksmīgu.
ASV
šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju
piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā
neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie
politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju
piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji
vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences
cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja
ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk
akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.
Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.
Darbinieku
akciju opcijas ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma akcijas par
nominālu cenu vai bez maksas pēc noteikta laika perioda neatkarīgi
no uzņēmuma daļu akciju tā brīža patiesās vērtības. Tādējādi
darbinieks iegūst iespēju akcijas realizēt un iegūt papildu
ienākumus, ja uzņēmuma vērtība ir augusi. Tas ir konkurētspējīgs
instruments, jo akciju opciju piešķiršanas un īstenošanas brīdī
netiek piemēroti darba algas nodokļi; nodokļi jāmaksā tikai pie
akciju pārdošanas.
Lielbritānija
ir tā Eiropas valsts, kur šobrīd ir visdraudzīgākie apstākļi
akciju opciju piešķiršanai uzņēmumu darbiniekiem. Tur strādā
daļa Latvijas jaunuzņēmuma Giraffe 360 komandas.
«Lielbritānijā esošajā uzņēmuma daļā akciju opciju
piešķiršana ir sakārtota,» stāsta uzņēmuma valdes loceklis
Gints Sloka. «To pašu mēģinājām izdarīt arī Latvijā. Tas
prasīja vairākus mēnešus mūsu laika un daudz papīru, tāpēc ir
ļoti vajadzīgas pārmaiņas, lai visu padarītu vienkāršāku.
Šobrīd uzņēmējam īsti nav saprotams, kurā brīdī nodokļi ir
jāmaksā. Tāpat arī būtu nepieciešams samazināt nodokļu slogu
par opcijām.»
«No
putna lidojuma skatoties, situācija ar darbinieku akciju opciju
piešķiršanu ir tāda pati kā Igaunijā, ar kuru mēs sevi mīlam
salīdzināt. Taču, kas pietrūkst mums, ir vienkāršība un
saprotamība,» par realitāti, ar ko nākas saskarties ikdienā,
stāsta COBALT Latvija biroja partnere Sandija Novicka. «Šobrīd
likums prasa iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ļoti daudz
un sīkas informācijas par piešķirtajām akciju opcijām. Saskaņā
ar Valsts valodas likuma prasībām visai dokumentācijai, kas
saistīta ar akciju opcijām, ir jābūt latviešu valodā. Parasti
tas ir milzīgs apjoms. Turklāt tulki ne vienmēr precīzi var
iztulkot starptautiski zināmos un izmantotos terminus, jo latviešu
terminoloģija šajā jomā nav attīstīta. Tāpat šobrīd Latvijā
arī pēc likumā noteiktā minimālā opciju turēšanas perioda
darba devējam nav atļauts atstāt akciju opcijas bijušajiem
darbiniekiem bez negatīvām nodokļu sekām. Taču šādu jautājumu
risināšana būtu jāatstāj pašu uzņēmumu pārziņā nevis tas
jādefinē valstiskā līmenī.»
Šobrīd
Latvijā skaidri noteiktas iespējas piešķirt akciju opcijas ir
tikai akciju sabiedrībām. Limits ir 10% no pamatkapitāla. Akciju
opciju minimālais turēšanas periods ir trīs gadi, kuru laikā
darbiniekam jāsaglabā darba attiecības. Opcijas nedrīkst
atsavināt. Divu mēnešu laikā no opciju piešķiršanas VID ir
jāiesniedz paziņojums par šo faktu. Akciju pārdošanas gadījumā
darbiniekam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 20% no
kapitāla pieauguma. Taču akciju sabiedrība ne tuvu nav populārākā
uzņēmējdarbības forma. «Šie ierobežojumi noved pie tā, ka
uzņēmumi mēģina radīt paši savus risinājumus, kas veido jaunus
nodokļu riskus. Un valsts iestādēm ir jābeidz domāt, ka visi ir
krāpnieki. Mums tomēr ir svarīgi, ka cilvēki šeit dibina
uzņēmumus,» saka Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere
Eva Berlaus.
Change
Ventures partneris un TechHub Riga dibinātājs Andris K.
Bērziņš savukārt uzsver, ka svarīgi ir izšķirt jau darbojošos
lielu uzņēmumu intereses no jaunuzņēmumiem: «Kas attiecas tieši
uz jaunuzņēmumiem, ir skaidri jāsaprot, ar ko tie atšķiras no
citām uzņēmējdarbības formām. Jaunuzņēmuma nākotnes vērtība
uzreiz pēc dibināšanas ir pilnībā neprognozējama, tāpēc
izmantot esošo kārtību, kas domāta lielām akciju sabiedrībām
ar skaidri aprēķināmu uzņēmuma vērtību, nav pareizi. Vajag
tādu regulējumu, kur tikai veiksmes gadījumā darbinieks izmanto
opciju, un tikai tajā gadījumā arī ir visi izpildes sarežģījumi
un arī nodokļu saistības. Mums ir jāpanāk, lai valsts
iestādes izprastu jaunuzņēmumu specifiku.»
Reinis
Znotiņš - deputāts un Saeimas Informācijas tehnoloģiju un
inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas vadītājs - savulaik
pats bijis pirmais darbinieks šobrīd veiksmīgajā jaunuzņēmumā Anatomy Next. Viņš tiešā veidā izbaudīja akciju opciju
piešķiršanas labumus: «Tā ir iespēja konkurēt algu ziņā.
Jaunuzņēmumiem ir jāspēj piesaistīt millenials
paaudzes darbiniekus. Un, ja šie uzņēmumi būs veiksmīgi, viņi
darbiniekiem varēs samaksāt vairāk kā korporācijas.» Tāpēc
R. Znotiņš sola Saeimas apakškomisijā nemitīgi aktualizēt šo
jautājumu, veicināt dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, kā
arī kopīgi meklēt labāko risinājumu darbinieku akciju opciju
piešķiršanas jautājuma sakārtošanai.
Atbalstu
sola arī Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: «Konkurētspējīgs
regulējums ir viens no priekšnosacījumiem izcilas
uzņēmējdarbības vides radīšanai Latvijā. Redzam, ka labvēlīgs
akciju opciju regulējums būs papildu stimuls uzņēmējiem
motivēt darbiniekus un noturēt viņus uzņēmumā. Tāpēc apņemos
turpināt diskusiju ar nozari un rosināt grozījumus tiesību aktos,
salāgojot regulējumu no komerctiesību viedokļa un veidojot
atbilstošu nodokļu regulējumu.»